Rīga +17°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Būtiski jautājumi par siltumnīcas augsni
-
Vai augsne nav piesārņota? Prātīgi, protams, būtu domāt par zemi vēl pirms siltumnīcas uzsliešanas, jo īpaši, ja saimniekiem nav zināms, kas tur atradās pirms zemes nonākšanas viņu īpašumā. Durot lāpstu, var gadīties piedzīvot pārsteigumu, ko slēpj augsnes virsējā kārta, piemēram, būvgružus, izdedžus, atkritumus, degvielas vai smērvielu paliekas. Tādēļ, iekopjot dārzu zemes gabalā, kas iepriekš piederējis kādam citam, ir vērts ielūkoties vēsturē, aprunāties ar kaimiņiem vai pašvaldības pārstāvi. Augsnes analīze neko daudz nedos. Tā ļauj noskaidrot kādu konkrētu augsnes rādītāju, taču, piemēram, degvielas atliekas augsnē analīzēs parasti nenosaka, ja vien speciāli nemeklē.
Taču, ja zeme, uz kuras tagad slejas siltumnīca, daudzas desmitgades ir bijusi piemājas vai, piemēram, dārzkopības kooperatīva teritorijā, kas tagad pārtapis par cauru gadu apdzīvotu ciematu, bažām par augsnes piesārņojumu nevajadzētu būt.
-
Kā sagatavot augsni? Norakt visu siltumnīcas platības virsējo slāni vai to nedarīt, atkarīgs no tā, vai saimniekam stipra veselība un patīk rakt. Zem velēnas ir augsnes auglīgā kārta. Norokot to kopā ar velēnu, būs jāieved jauna augsne, turklāt nav garantijas, ka tā patiešām būs vērtīgāka. Tādēļ labākais variants – uzrakt velēnu un rūpīgi izlasīt nezāles, atstājot auglīgo zemi. Šādam darbam dakšas noteikti ir piemērotāks instruments nekā lāpsta, jo ar dakšām velēnu var labi izkratīt, savukārt ar lāpstu tā parasti tiek vienkārši apgriezta otrādi. Vai ir nepieciešams zemi ielabot ar veikalos nopērkamo dārza augsni, atkarīgs no siltumnīcas augsnes kvalitātes.
-
Kā augsni pabarot? Pirms gurķu un tomātu stādīšanas vispirms ir labi zemi nedaudz pabarot, uz vienu kvadrātmetru platības ierušinot 20–50 g komplekso minerālmēslu un tad iesēt ātri augošus zaļumus – salātus, lociņus vai redīsus. Tie diezgan drīz parādīs, vai augsne ir laba vai arī tai ir kāda problēma. Ja šī pavasara procedūra arī netiks veikta, nav liela bēda, dārzeņus siltumnīcā varēs stādīt tāpat. Tomāti, piemēram, ir pacietīgi un pat cēlsirdīgi, jo gatavi piedot audzētājam arī kļūdas un nemākulību, taču gurķi ir mazliet prasīgāki.
- Vai augsnē iejaukt kompostu? Diez vai. To labāk lietot apzaļumošanai, ne dārzeņu audzēšanai. Komposta kvalitāte var būt ļoti laba un var ne tuvu tāda nebūt. Turklāt pastāv risks, ka komposts var saturēt kādu augam nevajadzīgu piemaisījumu, piemēram, sāli, kas var izjaukt pareizo augsnes līdzsvaru. Taču, ja saimnieki droši zina, ko kompostējuši un ka tas satur tikai augu atliekas un koku lapas, šādu kompostu, protams, var pievienot augsnei.
- Ko iesākt ar siltumnīcas apakšīrniekiem? No dabas dotas (ne veikalā iegādātās) augsnes arī siltumnīcā mēdz līst ārā ne tikai nezāles, bet arī zemesvēži, maijvaboļu kāpuri, drātstārpi un pat žurkas. Iespējams, parādīsies arī skudras, pavasarī varbūt būs redzami kurmja rakumi. Ja tiešām ir skaidrs, ka jācīnās ar nejauku kaitnieku un tas diez ko labi neveicas, drošāk ir audzēt stādus spaiņos vai podos.
Ja pavasarī, kad zeme piemājas teritorijā ir ļoti mitra, siltumnīcā parādās kurmja rakumi, nevajag uztraukties un ar kurmi uzsākt cīņu – viņš ir aizracies līdz siltumnīcai, jo grib sausāku zemi, kurā ir vairāk gaisa. Tiklīdz siltumnīcā sāksies rosība un regulāra laistīšana, kurmis dosies uz sausāku vietu, bet uzirdināto zemi saimniekam būs vieglāk uzrakt. - Kā ar drenāžu? Dārza zeme var būt dažāda, un tās īpatnības arī noteiks, vai, uzrokot zemi siltumnīcā, ir jāveido drenāžas slānis. Ja augsne ir mālaina, zem auglīgās augsnes kārtas būtu jāveido drenāža. Smilšainai augsnei drenāža nav nepieciešama. Drenāžas veidošana ir visai darbietilpīga – norok auglīgo zemes kārtu, izpurina un izlasa nezāles, tad norok vēl krietni (vismaz 50 cm) daudz mālainās zemes, vietām izrok zemē arī dziļākus caurumus, kur iesūkties ūdenim. Pēc tam uz māla ber smiltis un tikai uz tām – auglīgo augsni.
Protams, var mēģināt neveidot speciālu drenāžu, bet gan iztīrīto zemi sajaukt ar rupjo granti, taču arī tas ir fiziski smags darbs un rezultāts tomēr nebūs tik efektīvs. Visticamāk, kārtīgi jāapsver – ir vērts ieguldīt tik daudz darba vai vienkāršāk un ar labākiem rezultātiem varēs audzēt tomātus podos vai maisos. -
Kā iztikt bez rakšanas?
1. Nosegt siltumnīcas platību ar agrotīklu un uz tā uzbērt substrātu. Ieteicams izvēlēties melno agrotīklu, uz tā uzbērt aptuveni 15 cm substrāta vai dārza augsnes, kas nopērkama maisos. Tomātu stādu saknēm agrotīkls netraucēs – kad stāds būs paaudzies, sakņu gali caur agrotīklu ieies zemē, savukārt nezālēm tas neļaus tikt uz augšu. Siltumnīcu var izklāt ar lietotu agrotīklu – tas ir labs veids, kā to izmantot lietderīgi, nelauzot galvu par utilizēšanu.
2. Zemi siltumnīcā var noklāt ar kādu segumu un augus audzēt podos, spaiņos, kastēs vai maisos. Vienkāršāks un lētāks seguma veids ir austais polipropilēns – balts vai melns. Taču, ja ir vēlēšanās un iespēja, siltumnīcā var ierīkot arī cieto segumu, piemēram, flīzes vai bruģīti.
Nopērkami gatavi augsnes maisi, paredzēti speciāli audzēšanai, bet tos var arī izgatavot pašu spēkiem. Uz gatavajiem maisiem ir atzīmes, kur jāizgriež caurumi stādiem. Liekā ūdens iztecēšanai no maisiem nevajag veidot caurumus maisa apakšā, tā var panākt vienīgi to, ka pa šiem caurumiem ar laiku izlīdīs auga saknes. Ūdens notecei jāveido spraugas maisa sānos, aptuveni 4 cm augstumā no zemes iegriežot 20 cm garas spraugas. Pa tām liekais mitrums izkļūs laukā, atstājot maisa dibenā pietiekami daudz mitruma.
Audzējot podos vai spaiņos, jārēķinās ar to, ka katram augam vajag vismaz 10 litru tilpumu. Mazajam balkona tomāta stādam pietiek ar 5 litru trauku. Audzēšanai podos vislabāk izmantot kūdras substrātu ar rupju šķiedru (piemēram, 40 mm) un pH 5,7–6,5. Jāpadomā par to, kā piešķirt augsnei irdenumu, jo, ja substrāta šķiedras ir smalkākas, parasti ar laiku tas kļūst pārāk blīvs un augi sāk mocīties. Tāpēc pirms stādīšanas katrā podā vai spainī ar substrātu vienmērīgi jāiemaisa dažas saujas mulčas.
Mēslošana
- Aptuveni divas nedēļas pēc augu iestādīšanas ir jāsāk mēslot.
- Mēslojuma izvēle atkarīga arī no laikapstākļiem. Ja laiks ir vēss un zeme auksta, pirmajā reizē vajadzētu mēslot ar dzelteno Kristalonu, kas satur daudz fosfora – tas vajadzīgs saknēm. Ja laiks nav auksts un ja augsnes temperatūra 10–15 cm dziļumā ir vismaz plus 16 grādu, mēslo ar sauso kalcija nitrātu. Temperatūras mērīšanai augsnē noder arī kulinārijas termometrs. Nākamajās reizēs jau baro ar zaļo Kristalonu.
- Jāņem vērā – ja augi iestādīti tieši siltumnīcas zemē, tos var mēslot retāk, ja maisos, tad jāmēslo vismaz reizi nedēļā.
Svarīgākais par laistīšanu
- Ar ko laistīt? Lejkanna ir piemērota laistīšanai, ja siltumnīcā ir daudz atšķirīga lieluma podu, – tad vienam var uzliet vairāk, citam mazāk.
- Ideāli, ja siltumnīcā ierīko pilienu laistīšanas sistēmu. Tas nav ne pārāk dārgi, ne arī sarežģīti. Nelielam augu daudzumam derēs laistīšanas sistēmas, kas nopērkamas lielajos būvniecības un dārza preču veikalos. Sistēmām ir norādīts gan tvertnes tilpums, gan laistāmo augu daudzums. Taču, ja gribas savā siltumnīcā izveidot kaut ko nopietnāku, vajadzētu doties pie tirgotājiem, kas ir šajā jomā specializējušies, piemēram, agrimatco.lv vai pleve.lv.
- Cik bieži laistīt? Laistīšanas biežums ir atkarīgs no laikapstākļiem, no tā, cik lieli ir augi un kāds ir substrāts. Galvenais – nedrīkst pieļaut, lai augi noslīkst vai iekalst. Roka ir ļoti ērts instruments – paņemot zemi saujā var labi just, vai tā ir gana mitra vai nav. Jāņem vērā, ka pārlieku cītīga laistīšana var nodarīt lielu ļaunumu – vispirms skābekļa trūkuma dēļ saknes nosmok, tad sapūst. Jo sevišķi vasaras vidū, kad ir karsti, ir viegli kļūdīties – nereti šķiet, ka augiem vajag vairāk mitruma, bet, jo vairāk tos laista, jo vairāk tie vīst, jo saknes jau ir noslīkušas.
- Pilienu laistīšana no šādām ķibelēm var pasargāt – no rīta jāpiepilda ūdens tvertne, pieberot nedaudz zaļā Kristalona, jāatgriež krāns, un var droši darīt citas lietas. Ūdens lēni iztecēs, un saknes pamazām uzņems mitrumu, augi nebūs ne sausi, ne arī pārlaistīti. Ja tomēr pēc karstas dienas mitruma augiem ir par maz, var uzmaisīt vēl pusporciju ūdens.
