Gribu puķi, kas mitrina istabas gaisu!

Patiesībā visi augi spēj mitrināt gaisu, atšķiras tikai katra jauda. Un tā atkarīga gan no auga izmēra, gan no zaļās masas daudzuma, gan no auga prasībām.

Gaisa mitruma filtri

Fakts, ka cilvēks sastāv no 80–70 procentiem ūdens, ir zināms, un tāpat arī augos dabiski ir ūdens. Varbūt vēl no botānikas stundām skolā atceries, ka katram augam uz lapām ir atvārsnītes – tādas kā spraudziņas, caur kurām notiek gāzu apmaiņa, kas palīdz tiem elpot, gluži kā cilvēkiem deguns. Bet caur šīm atvārsnītēm augs spēj arī izdalīt mitrumu atpakaļ vidē. Tāpēc var pat teikt, ka augi tavā istabā vai darbavietā kalpo kā ūdens filtri, un mitrums atgriežas atpakaļ gaisā. Zinātniskā valodā to sauc par transpirāciju.

No apstākļiem, kādos istabas puķe aug, atkarīga arī ūdens iztvaikošana – vienai tā būs intensīvāka, citai ne tik spēcīga. Piemēram, siltā, saulainā laikā, kad augs patērē vairāk mitruma, ūdens iztvaikošana caur lapām palielinās. Arī vējainā laikā un vietās, kur ir caurvējš, mitruma iztvaikošana no augiem būs lielāka.

Citi lasa

Lauma Lapsa

Atvadas

FOTO: Ar aplausiem atvadās no leģendārā aktiera Gunāra Placēna. Sieva atklāj, kāda bija viņa dzīves izskaņa

Evija Kalnbērza

Skandāls

Dzelzīša skandālā iesaistītā aktrise atklāj, kas patiesībā notika pēc «Spēlmaņu nakts»

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Augiem vieglāk piemitrināt lielas un plašas telpas, jo tās lēnāk sasilst.

Dāsni ar mitrumu dalīsies istabas puķes, kas atbilst šādām trim pazīmēm:

1. ir kāras uz padzeršanos jeb laistīšanu. Parasti tie ir augi, kuriem plaša sakņu sistēma;
2. vairāk zaļās masas, liels vainags;
3. augi ar lielām un mīkstām lapām.

No kaktusiem mitrumu negaidi!

Vienīgie augi, kas nespēj mitrināt gaisu itin nemaz, ir sukulenti, kas dabiski aug tuksnešos vai pustuksnešos. Piemēram, visu veidu kaktusi. Tos drīzāk var dēvēt par telpaugiem egoistiem, jo to fizioloģijai vairāk raksturīgs uzkrāt mitrumu sevī un mazāk atdot apkārtējai videi. Tā šiem augiem izpaužas pašsaglabāšanās instinkts, jo dabā tie aug ļoti kontras­tainos apstākļos, tāpēc katrs ūdens piliens ir jāsaudzē un jāpataupa, jānoglabā izdzīvošanai.

Cik daudz augu vajag?

Vieglāk augiem ir piemitrināt lielas un plašas telpas, jo tās lēnām sasilst un gaiss nav tik blīvs. Vēl ņem vērā: ja telpa ir liela, mikroklimatu apkures sezonā tajā nekādā ziņā nespēs uzturēt viens mazs audziņš. Labāk savu palīdzību spēs sniegt viens liels un pamatīgs vai vairāki mazi augi.

Mitrina, jo strādā par ūdens krātuvēm

• Spatifīlas (Spathiphyllum). Liela lapu masa, telpās ar sausu gaisu patērē daudz ūdens, tāpēc bieži jālaista.
• Bromēliju (Bromeliaceae) dzimtas augi. Tām piltuvveidā aug stingras, pacietas lapas, kam viducī krājas ūdens. Tādas ir, piemēram, guzmānijas (Guzmania), frīzejas (Vriesea) un ehmejas (Aechmea).
• Dižmeldrs (Cyperus). Vairāk palīdzēs mitrināt gaisu ne pašam piemītošo mitrinošo īpašību dēļ, bet gan tādēļ, ka šim augam nepieciešams daudz mitruma. Tāpēc tam jāgādā liels, dziļš paliktnis, kurā visu laiku jāpapildina ūdens.
• Epifītiskās orhidejas, piemēram, falenopši (Phalaenopsis), jo tām īpašā traukā ar paaugstinājumu tā apakšā satek liekais ūdens.
• Acālijas (Rhododendron simsii).

Šīm puķēm pašām vajadzīgs mitrs gaiss, tāpēc tās vislabāk turēt paliktnī ar ūdeni, bet podu uzlikt uz paugstinājuma kā uz saliņas, lai saknes nemirkst ūdenī. Paliktnī var salikt arī sniegu vai ledus gabaliņus.

Šie mitrina paši

• Hlorofīti (Chlorophytum). Diezgan populāri, bet pēc skata samērā pieticīgi augi. Pluss – tie ātri un bagātīgi saaug, veido lielu ceru.
• Monstera (Monstera deliciosa). Ļoti audzelīga, ar lielām lapām un gaisa saknēm.
• Nefrolēpe (Nephrolepis). Šīs papardes ir mitrumprasīgas, tāpēc spēj arī vairāk atdot. Taču atceries – svarīgāka par sakņu mitrināšanu un laistīšanu papardēm ir apsmidzināšana ar pulvelizatoru. Ja paparde stāv tuvu radiatoriem, būtu labi pie tiem nolikt trauku ar ūdeni.
• Adiantpaparde (Adiantum). Veido kuplus cerus ar lielu lapu masu.
• Filodendrs (Philodendron). Monsteru radinieks, spēcīgi augošas liānas ar lielām lapām un spēcīgām gaisa saknēm.
• Asplēniju paparde (Aspelenium). Lielas un platas lapas sakārtotas piltuvveida rozetēs.

Gaisu mitrina arī šie augi

• Mājas svētība (Aspidistra elatior).
• Fikusi (Ficus).
• Dracēnas (Dracaena).
• Dīfenbahijas (Dieffenbachia).
• Aglonēmas (Aglaonema).
• Ūdens pahiras (Pachira aquatica).
• Liellapu begonijas (Begonia).

5 padomi  par kopšanu ziemā

1. Augiem – gaisa mitrinātājiem – vasarā nepatīk tiešā dienvidu saule, bet tagad, rudenī un ziemā, dienvidu gaisma būs tieši laikā.
2. Ziemas sezonā, kad gaismas maz, lielāko daļu telpaugu nevajag mēslot, izņēmums ir vien tie, kas gatavojas ziedēt. Šim mērķim var izmantot ziedošiem augiem paredzētu mēslojumu, kurā ir mazāk slāpekļa (N), bet vairāk kālija (K) un fosfora (P).
3. Arī ar laistīšanu nepārcenties – lej vien tad, kad augsnes virskārta kļuvusi sausa. Uzmani, lai maziem, jauniem audziņiem ar nesaaugušu sakņu sistēmu paliktnī nekrājas ūdens, jo lieks mitrums vairāk kaitēs nekā palīdzēs. Vēl retāk jālej tuksneša augi (visi sukulenti) – tiem augsnes virskārtiņai nav jābūt visu laiku mitrai, un tie piedos ilgāku sausuma periodu.
4. Tu vari palīdzēt telpaugiem mitrināt gaisu, nodrošinot papildu mitrumu. Piemēram, vecais labais triks – ja mājās ir centrālā apkure, uzkarini vai uzliec uz radiatoriem traukus ar ūdeni.
5. Kaut arī ārā ir auksts, telpas biežāk jāpavēdina – tas gan uzlabos gaisa sastāvu, gan mitrinās to. Tikai atceries – augus no palodzēm uz vēdināšanas laiku noņem, citādi tos apsaldēsi.