Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Koksnei svarīgi, lai tā izvējojas, uzsver eksperts
Komentē Juris Balodis, Latvijas Amatniecības kameras namdara amata meistars, guļbūves būvē jau aptuveni 20 gadus.
Skujkokus būvniecībā tik plaši izmanto, jo tie savu īpašību dēļ ir piemērotāki un ar tiem ir vieglāk strādāt nekā ar lapu kokiem.
Dažos avotos ir minēts, ka senāk Latvijā guļbūvju celtniecībā vairāk izmantoja tieši egli (ap 80 procentiem). Šobrīd tādas uzskaites īsti nav. Juris Balodis pats labāk strādā ar priedi. Egli ir grūtāk kvalitatīvi apstrādāt, īpaši ap zariem. Priedes mīnuss savukārt ir melnie, trupējušie zari. Guļbūvēs šādas vietas jāprotezē.
Vērtējot skujkoku zarainību kopumā, meistars uzsver, ka stiprību visvairāk ietekmē tas, ka zari sakoncentrēti vienā vietā. Kolonnu nestspēju zaru vietas dažkārt uzlabo, jo zari kalpo kā sava veida armatūra (pamēģiniet saskaldīt zarainu malku!).
Mūsdienās zarus un citas koksnes vainas mēdz izzāģēt un kvalitatīvo koksni salīmēt vajadzīgajās dimensijās, tā īsā laikā iegūstot sausu un ģeometriski noturīgu celtniecības materiālu. Tiesa, ievērojami dārgāku nekā vienkārši sazāģētu. Juris Balodis guļbūves ceļ tikai no masīvkoka, jo līmēto neuzskata vairs par īsti dabisku materiālu. Taču tiem, kam vajag ātri, derēs līmētā.
Skujkoku materiāliem ļoti svarīgi ir tas, lai tie nesazilē sagatavošanas laikā, uzsver Juris Balodis. Priede šajā ziņā ir mazāk izturīga nekā egle. Zilēšanu dažkārt neizdodas novērst pat lielajiem kokapstrādes uzņēmumiem. Namdaru vidū gan neesot vienprātības: kāds uzskata, ka zilējums ietekmē stiprību un kvalitāti, cits – ka tomēr ne. Guļbūvēm der arī zils materiāls, bet vienmēr esot labāk, ja tomēr zilējuma nav. Jura Baloža pirmā guļbūve, ko viņš būvēja pats sev, arī tapa no zila koka. Tagad tā kļuvusi pavisam pelēka, bet ir izturīga un laba.
Svarīga ir arī skujkoku koksnes žāvēšana. Sazāģētus dēļus izžāvēt nav tik sarežģīti, bet lielas dimensijas brusas vai baļķus gan. Kaltēs to ir grūtāk izdarīt nekā tad, ja šie baļķi, nokrauti vējainā, ēnainā vietā, pāris gadu dabiski žūst. Kaltēs žāvējot, jāuzmanās, lai nav pārkaltēts un pārāk saplaisājis. Kā vēl vienu mīnusu namdaris min to, ka skujkoks, tāpat kā jebkura cita koksne, ļoti labi deg.
Juris Balodis darbā izmanto tikai Latvijā iegūtu skujkoku materiālu un vērtē to kā ļoti labu. Viņaprāt, amatniecībā visas koku sugas ir lieliskas, tikai katrai ir savs izmantošanas veids.
