Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Diemžēl dažos gadījumos tas var beigties arī letāli. Kā šādās situācijās rīkoties saimniekam, konsultē LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta docents veterinārārsts OSKARS KOZINDA.
Kāpēc viņi tā dara?
Var saprast un izskaidrot suņa interesi par celofāna maisiņu, kurā bijusi ietīta desa, taču konkrēta izskaidrojuma tam, kāpēc suņi mēdz apēst patiešām neēdamas lietas, nav. Visbiežāk tas, protams, gadoties kucēniem, kuri ar muti un zobiem vēl tikai iepazīst apkārtējo pasauli. Bet tā var būt arī nejaušība – suns spēlējies vai kaut ko grauzis, tad kādā brīdī dzīvnieka uzmanība tikusi novērsta un viņam nostrādājis rīšanas reflekss – bumbiņa, čība vai zeķe ir kuņģī! Tiesa, nav mazums tādu īpatņu, kuriem kaut ko aprīt ir vienkārši niķis.
«Mana kolēģa praksē bija kāds suns, kurš regulāri mēdza apēst saimnieka zeķes – sunim izdara operāciju, viņa veselības stāvoklis stabilizējas, bet pēc ne cik ilga laika suns atkal apēd zeķi!
Šim sunim tika veiktas piecas vai sešas zeķu izņemšanas operācijas, līdz saimnieks nolēma suni iemidzināt – tas vairs nebija izturams…» stāsta Dr. Kozinda.
Kas bīstamāks – čiekurs vai adata?
Daļu svešķermeņu – un, lai cik dīvaini liktos, tās ir adatas – ne vienmēr ir nepieciešams steigšus izņemt no vēdera ar operācijas palīdzību. Izrādās, dzīvniekiem piemīt specifiska aizsargīpašība neļaut šiem svešķermeņiem iedurties kaut kur gremošanas traktā. Tāpēc bieži vien, kad rentgenā patiešām var saskatīt adatu, operācija tiek atlikta un saimniekam pieteikts suni atvest uz pārbaudi nākamajā dienā.
«Kad rentgenogrammu veicam atkārtoti, redzam – adata jau ir nonākusi tievajās zarnās. Nosakām atkārtotu vizīti uz rentgenu vēl arī trešajā dienā. Un saimnieks atnāk, bet – bez suņa… Ārstam kļūst neomulīgi – kas noticis? Taču viss izrādās kārtībā – suni nav bijis vajadzības vest uz rentgenu, jo saimnieks adatu jau ieraudzījis fekālijās,» stāsta veterinārārsts. Arī šai specifiskajai aizsargīpašībai īsti neesot izskaidrojuma. Otrā pasaules kara laikā tikuši veikti pat nepatīkami eksperimenti – suņiem ieēdināti asi svešķermeņi – saspraudes, adatas, kniepadatas. Un gandrīz visos gadījumos suņa organisms šos priekšmetus veiksmīgi izvadījis ārā bez ķirurģiskas iejaukšanās.
Daudz bīstamāk sunim ir aprīt kādu dabiska materiāla svešķermeni, piemēram, čiekuru, zīli vai kastani, kas gremošanas traktā piebriest.
Ja saimnieks nav pamanījis, ka suns apēdis čiekuru, un čiekurs laikus nav izoperēts, piebriestot tas rada zarnās bojājumus, līdz ar to gremošanas traktā esošās barības masas nonāk vēdera dobumā. Tas ir pamatīgs infekcijas avots – sākas plašs vēdera sienas un plēves iekaisums, kas parasti dzīvniekam beidzas letāli.
Ja ir tikai aizdomas
Situācijās, kad suns varētu būt aprijis čiekuru vai kādu citu bīstamu priekšmetu, taču saimniekam par šo faktu ir tikai aizdomas, suņa dzīvība var būt atkarīga no vairākiem faktoriem: no saimnieka spējas analizēt situāciju, no aprītā priekšmeta formas un materiāla, arī no veterinārārsta atjautības.
Aizdomu gadījumā diagnosticēt svešķermeņa atrašanos suņa vēderā iespējams, veicot klīnisko, rentgenoloģisko, ja nepieciešams, – arī sonogrāfisko un endoskopisko izmeklēšanu. Tomēr nav mazums svešķermeņu, kurus aparatūra neuzrāda – rentgenā redz akmeņus un jebkura metāla vai ļoti blīvus, piemēram, kaučuka (dažkārt arī gumijas) priekšmetus, taču neredz ne plastmasu, ne koku, ne audumu.
Sliktākajā gadījumā, ja neviena no iepriekšminētajām metodēm skaidru atbildi nedod, ķirurgs veic diagnostisku vēdera dobuma atvēršanu, lai potenciālo svešķermeni sameklētu ar rokām.
Taču dažkārt ārstam nākas kļūt gluži vai par ekstrasensu. Reiz pie O. Kozinda atvests baseta šķirnes suns, kurš aprijis veselas četras automašīnas gultņa lodītes. Diagnozi veterinārārsts uzstādījis ar dzirdes palīdzību – kad suns gāja pa grīdu, viņš sadzirdēja, kā lodītes viņa kuņģī grab.
Sarežģījumi
Suņa kuņģim aprītais priekšmets visbiežāk lielas problēmas nerada – tikai kairinājumu un diskomfortu. Piemēram, vienai mazai bumbiņai kuņģī barības masas var iet pāri un tā tur var glabāties pat veselu mēnesi. Sarežģījumi parasti rodas, svešķermenim virzoties tālāk pa gremošanas traktu un iesprūstot.
Par sarežģījumiem var liecināt vairākas pazīmes:
- suns ir saguris;
- atsakās no barības;
- iespējama vemšana;
- ja svešķermenis ir iesprūdis un veidojas iekaisums, sunim var paaugstināties ķermeņa temperatūra.
Bez speciālām izmeklēšanas metodēm saslimšanas cēloni noteikt nav iespējams, jo tikpat labi šīs pazīmes var liecināt par gastrītu, enterītu u. c. saslimšanām.
Ko darīt, ja suns norij svešķermeni?
- Vispirms sazinies ar veterinārārstu – katrs gadījums ir individuāls un tikai sarunā ar ārstu varēsi izlemt pareizu turpmāko rīcību.
- Ja suns apēdis celofāna maisiņu, visticamāk, tas pēc laika iznāks laukā ar fekālijām – tad uztraukumam nav pamata.
- Ja redzi, ka suns aprij neliela diametra apaļu plastmasas priekšmetu, var mēģināt provocēt sunim vemšanu.
- Ja suns norijis indi, vemšana sunim jāizprovocē nekavējoties – jo ātrāk tas tiks izdarīts, jo mazāk indes uzsūksies dzīvnieka organismā!
Kā sunim izraisīt vemšanu?
- Ielej dzīvniekam rīklē apjomīgu daudzumu 3% ūdeņraža pārskābes šķīduma (liela auguma sunim var izbarot pat veselu flakonu), kas kuņģī sāk putot.
- Uz mēles ar karoti uzber un iebaro sunim vairākas ēdamkarotes (atkarībā no dzīvnieka izmēra) sāls – tomēr ar sāli jāuzmanās, jo dažkārt tas sunim var izrādīties arī toksisks.
Ņem vērā!
Ne visos gadījumos, kad suns norijis kādu svešķermeni, to vislabāk ir atvemt. Ja suns norijis asimetriskas formas priekšmetu, turklāt vēl ar asām malām, tad vemšanas refleksa izraisīšana var nopietni traumēt barības vadu! Vēlāk šī trauma var izrādīties nedzīstoša un var nākties dzīvnieku iemidzināt. Tāpēc šādos gadījumos lēmumu, kā suni atbrīvot no aprītā priekšmeta, labāk lai pieņem pieredzējis veterinārārsts.
Stāsti iz dzīves
- Kā vēderā skaitīt žiletes
Reiz pie veterinārārsta palīdzību meklējis kāds saimnieks, kura suns bija norijis žilešu paciņu. Saimnieks atvedis suni uz klīniku un veterinārārsti veikuši rentgenogrāfisku izmeklēšanu. Jā, svešķermeņus vēderā varēts labi redzēt, taču nav bijis skaidri zināms, cik žilešu aprīts. Ārsti izlēmuši sunim atvērt kuņģi un, veicot operāciju, atraduši tajā divas žiletes un iepakojumu. Pētot iepakojumu, ārsti pamanījuši, ka uz tā rakstīts, ka paciņā bijušas piecas žiletes. Bet izņemtas tikai divas! Kur vēl trīs? Veterinārārsti sākuši uztraukties un jau nolēmuši paplašināt griezumu, lai pārējās žiletes meklētu tālāk gremošanas traktā, bet – par laimi – iedomājās saimniekam pārjautāt, vai apēstā paciņa bijusi pilna. Izrādījās, divas žiletes saimnieks bija izņēmis no paciņas, pirms tā nonāca suņa vēderā, bet vienu apēsto žileti suns bija atvēmis pirms ierašanās klīnikā.
- Iefasētā sprādze
Kāda doga kucēna saimniece bija redzējusi, kā mīlulis norij savas kaklasiksnas sprādzi. It kā jau nav ļoti ass svešķermenis, tomēr sprādzes atvemšana var būt traumējoša. Ko darīt? Veterinārārsti ieteikuši saimniecei aizvest mīluli mājās, nākamajā rītā kārtīgi paēdināt un uzreiz nākt uz klīniku. Klīnikā ārsti iedevuši sunim speciālu medikamentu, kas provocē vemšanu un suns veiksmīgi atvēmis barības masas ar visu sprādzi – tā iznākusi laukā kā iefasēta!
