Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
5
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Siltināšana no ārpuses
Tas ir lētākais un pareizākais siltināšanas variants. Parasti guļbūves mājai fasāde ir frēzēti vai cirsti baļķi vai arī koka apšuvums. Siltinājumu var likt gan tieši uz apšuvuma dēlīšiem, gan uz baļķiem. Ja baļķi ir apauguši ar sūnām vai redzams, ka tie sākuši bojāties, šīs vietas vajag izņemt (izgriezt) un apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli. Tad uz guļbūves vertikāli uzstrādā alumīnija vai koka latas. Ja baļķi nav līdzeni, kā tas guļbūvēm nereti gadās, starp baļķi un latu ieliek vajadzīgā biezuma koka starplatu.
Starp latām pilda mīksto akmens vati tā, lai ir aizpildīts pilnīgi viss, neatstājot nevienu spraugu. Šim slānim jābūt vismaz 10 cm biezam – jo biezāks slānis, jo labāka siltuma izolācija. Kad tas izdarīts, vati blīvi nosedz ar difūzijas plēvi. Plēve neļauj siltumizolācijā no ārpuses iekļūt mitrumam, bet brīvi pieļauj kondensāta mitrumam no siltumizolācijas izkļūt ārā gaisa šķirkārtā. Difūzijas plēves ir dažādas. Šajā gadījumā vajadzīga plēve, kurai ir ļoti laba gaisa un mitruma caurlaidība tikai vienā virzienā – ārā no akmens vates.
Plēves dažādību parāda ūdens tvaiku caurlaidības koeficients (cik gramu ūdens var iziet caur vienu kvadrātmetru 24 stundās). Pēc tam, kad plēve uzklāta, piemontējot papildus vertikālas latas, tiek veidota ventilējoša gaisa šķirkārta aptuveni 30 mm biezumā.
Gaisa spraugai ir ļoti liela nozīme – ja tā ir izveidota un gaiss tajā kustas, apdares materiāls vienmēr paliks sauss, bet siltinājuma slānis ātri atdos kondensāta mitrumu.
Gaiss ieplūst gaisa šķirkārtā pie apdares materiāla apakšējās malas. Atstarpei starp horizontālo hidroizolāciju nosedzošo skārda lāseni un apdares materiālu ir jābūt kārtīgas vīrieša plaukstas biezumā (3–4 cm).
Gaisam jāveido spēcīga, vertikāli vērsta plūsma, bet lai gaisa šķirkārtā netiek iekšā peles, lejā spraugu aizver ar metāla tīkliņu. Siltinājumā izveidotā gaisa sprauga turpinās līdz pat jumta kastei – tajā nokļūst mitrums un pa dēļu spraugām iziet ārā vai arī pāriet jumta konstrukcijas daļā un to ventilē.Noslēgumā – apdares materiāls.
Dekoratīvais apdares materiāls var būt gan plāni spundēti koka dēļ, gan saplāksnis un OSB plāksnes, tāpat tas varētu būt veidots no plastmasas dekoratīviem dēlīšiem vai no profilētām metāla skārda plāksnēm, bieži vien izmanto arī cementskaidu un krāsainas cementšķiedru plāksnes.
Guļbūvi siltināt no ārpuses var arī bez papildu gaisa šķirkārtas un dekoratīva apšuves materiāla, tādā gadījumā izmanto un uzstrādā uz ārsienu baļķu virsmas nevis vertikālas latas un mīksto akmens vati, bet uzklāj tieši uz baļķu virsmas cieto akmens vati (piemēram, fasādes plāksnes PAROC FAS 3 150 mm biezumā), stiprina tās ar līmjavu un plastmasas dībeļiem.
Tad vates virsmai uzstrādā plānu līmjavas kārtu un pielīmē plastikāta sietiņu, lai turpmāk varētu virsmu apstrādāt ar pucgrunti un uzstrādāt plānu, elpojošu dekoratīvu apmetumu. Ja ir nepieciešams, tad virsmu divreiz krāso ar gaisu caurlaidīgu dispersijas krāsu uz ūdens bāzes.
