Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pieredzes stāstiņi
Gap year – jā!
Raivo: «Vidusskolas laikā man īsti nebija nekādu vilinošu variantu studijām, bet, tā kā visi mani draugi plānoja studēt, arī es, negribot iepalikt, uzsāku uzņēmējdarbības studijas, taču jau pēc pirmā semestra tās pārtraucu. Studijas man nelikās pietiekami izaicinošas. Atgriezos mājās, laukos, pusgadu pastrādāju mežā un rudenī sāku studēt automobiļu transportu. Mācībās gāja grūti, sapratu, ka šī joma nebūs man, un pēc gada studijas pārtraucu. Sāku strādāt nelielā noliktavā, bet šis monotonais roku darbs mani ļoti garlaikoja, skaitīju minūtes līdz darba dienas beigām.
Taču bija reizes, kad man uzticēja pastrādāt ar noliktavas IT sistēmu, un šis gan man padevās un patika. Tā nonācu pie domas studēt informāciju tehnoloģijas. Jau pēc pāris studiju mēnešiem biju 100% pārliecināts, ka šis tiešām ir mans lauciņš. Pirmo reizi dzīvē kaut ko mācījos ar tādu prieku un interesi!
Vai nebija grūti atsākt studēt pēc divu gadu pauzes? Ar pilnīgu pārliecību varu teikt – nē.
Šajā laikā biju ieguvis vērtīgu pieredzi, kas mainīja manu attieksmi pret studijām, pats biju kļuvis neatlaidīgāks un vairāk motivēts.
Protams, ne vienmēr bija viegli, brīžiem gribējās padoties. Taču arī šajos brīžos zināju – ir vērts iespringt, jo zinu, ko vēlos, un man nav, kur atkāpties.
Arī citiem varu ieteikt – ja nav skaidrs, ko vēlies studēt, taču ir kaut kas, ko vēlētos pamēģināt, ir vērts iepauzēt. Pēc vidusskolas daudziem (arī man) ir diezgan šaurs skatījums uz darba tirgu, ir ļoti daudz iespēju, par kurām pat nenojaušam. Pēc savas pieredzes varu pilnīgi droši apgalvot – ņemot gap year, cilvēks neko garām nepalaidīs. Bet, ja tukšā gada mērķis ir vienkārši izlaist gadu, lai atpūstos, sēžot mājās un neko saturīgu nedarot, tad gan tam nav jēgas. Tad jau labāk sākt studēt jebko, kas vismaz varētu patikt un interesēt, tā iegūstot pieredzi un jaunus kontaktus.»
Gap year – nē!
Amanda: «Pēc devītās klases uzsāku mācības tehnikumā. Lai gan jau otrajā kursā sapratu, ka komercdarbība nebūs mans lauciņš, tomēr tehnikumu nepametu. Pabeidzot to, joprojām nebiju izdomājusi, ko tieši gribu studēt, biju nogurusi no mācībām, tāpēc nolēmu, ka nav jēgas stāties augstskolā. Labāk gadu pastrādāšu, atpūtīšos no mācībām un tad sapratīšu, ko vēlos darīt tālāk.
Strādāju apkalpojošā sfērā, kur ir maiņu darbs un tīri pieklājīgi var nopelnīt. Ballējos, ceļoju pa Latviju, par studijām neko daudz neprātoju. Tā pagāja gads, divi, nu jau drīz būs pieci. Vēl joprojām neesmu izlēmusi, ko vēlos studēt un vai vispār vairs to gribu, jo droši vien jutīšos neērti, mācoties kopā ar sešus gadus jaunākiem cilvēkiem.
Nožēloju, ka pēc tehnikuma nekur neiestājos.
Citiem iesaku jau uzreiz apsvērt, ko gribētos mācīties, un sākt studēt, meklēt iespējas attīstīties, nevis tikai strādāt un izklaidēties.»
Gap year – kā kuram
Elizabete: «Jau no 15 gadu vecuma darbojos modeļu biznesā. Un atšķirībā no saviem klasesbiedriem, jau vidusskolas laikā skaidri zināju, ka uzreiz studēt neiešu, jo mācīties var jebkurā vecumā, bet laiks, kad varu attīstīt savu modeles karjeru ir ierobežots. Sākumā vecāki par to nemaz nepriecājās, jo bija pārliecināti, ka vienīgais pareizais ceļš ir iestāties augstskolā, iegūt kādu profesiju un tad tajā strādāt visu mūžu. Beigās viņi tomēr piekāpās, un es pēc vidusskolas devos lielajā dzīvē.
Divus gadus nostrādāju modeļu biznesā, nemaz neizjūtot vēlmi dzīvot citādi. Tērpi, grims, frizūras, fotosesijas, iespēja ceļot – tik spoži un aizraujoši! Tomēr ar laiku arī tik interesantā jomā iestājas rutīna, sāc ilgoties pēc mājām, nogurt no lidostām, agrās celšanās un vēlajiem vakariem.
Spozme vairs nelikās tā vērta, un nolēmu – ja modeles darbs vairs nesagādā patiesu prieku, nav ko sevi mocīt.
Atgriezos Latvijā un uzsāku studijas Latvijas Universitātē. Mācos reklāmu, kas savā ziņā ir saistīta ar modeļu biznesu.
Jauniešiem, kas vēlas paņemt gap year, iesaku to darīt, ja ir zināms nopietns mērķis gadam vai diviem. Ļoti vērtīgi būtu pastrādāt nozarē, kas šķiet tev piemērota, tā iegūstot ieskatu behind the scenes jeb aizkadrā, – man tas izdevās. Noteikti neiesaku ņemt gap year neizlēmīgiem cilvēkiem vai tad, ja vienīgais mērķis ir sākt pelnīt, strādājot vienalga kur.»
