Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
1
-
Pēc 2018. gada 25. maija, kad spēkā stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, pārpratumu nudien ir daudz, un, kā atzīmē Datu valsts inspekcijas juriskonsulte Anta Birkhāne, šobrīd praksē vērojamas divas galējības – vai nu regulu neievēro nemaz, vai arī pārcenšas. «Regula nenosaka, ka datus nedrīkst apstrādāt vispār, tāpēc jautājums par bērnu vārdiem uz skapīšiem ir pārspīlēts. Bērnudārzā bērni zina un uzrunā cits citu vārdos, un bērnu vārdus mēs varam izmantot gan sadzīvē, gan mācību procesā. Regula paredz, ka datu apstrādei ir jābūt tiesiskai un datus nevajag apstrādāt pārmērīgā apjomā. Tas nozīmē, ka savukārt bērna uzvārds uz skapīša var būt lieks, bet, ja grupiņā ir vairāki bērni ar vienādu vārdu, var pievienot, piemēram, uzvārda pirmo vai divus pirmos burtus, jo mērķa sasniegšanai – atšķirt, kurš skapītis pieder konkrētam bērnam, – nav nepieciešams lielāks daudzums informācijas. Apstrādājot datus, svarīgi ir saprast, uz kāda tiesiska pamata un kādam mērķim tas tiek apstrādāts, un atbilstoši tam ir jāizmanto tieši tik daudz datu, cik vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai,» skaidro juriskonsulte.
Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, tajā skaitā vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, fotogrāfija, izglītība, darbavieta u. c.
Sarakstus pie sienām likt nevajag
Cita lieta – saraksti ar bērnu vārdiem, uzvārdiem un personas kodiem, kas savulaik tika publiskoti elektroniskajās rindās, lai iestātos pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat šādi saraksti bija atrodami arī uz sienas, piemēram, pirmo reizi dodoties uz vecāku sapulci bērnudārzā. Šobrīd šāda informācija vairs netiek izpausta, un bērnu reģistrācijas rindās tiek norādīts, piemēram, reģistrācijas numurs, lai cilvēks pats varētu atrast interesējošo informāciju, bet vienlaikus citiem tā nebūtu pieejama. «Līdzīgi vajadzētu izturēties arī pret kopējiem sarakstiem, piemēram, par to, vai grupiņas bērni brīvlaikā apmeklēs bērnudārzu un ēdīs pusdienas. Bērnudārzam šie dati ir svarīgi, taču citiem grupiņas vecākiem gan īsti nav daļas par mūsu ģimenes brīvdienu plāniem, tāpēc arī šādas aptaujas lapas nevajadzētu publicēt pie sienas, bet jautāt vecākiem individuāli,» skaidro eksperte.
Bērna dzimšanas dienu var svinēt?
Bet kā ar dzimšanas dienu svinēšanu bērnudārzā? Arī dzimšanas datums taču ir personas dati! «Jā, personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Jautājums, kāds iespējamais kaitējums varētu tikt nodarīts bērna datiem, apsveicot viņu dzimšanas dienā, diez vai ir būtisks, drīzāk vērtējams ir jautājums par to, kāds kaitējums būtu bērnam, ja vecāki (aizsargājot datus) neļautu viņu sveikt dzimšanas dienā. Dzimšanas dienas svinības ir bērna interesēs, jo bērnu iepriecina, saliedē grupiņas biedrus un veicina dzimšanas dienas tradīcijas veidošanos, tad kāpēc ne?» uzskata juriskonsulte.
Citi lasa
Bērnu fotografēšana
Jautājums, kas kļūst arvien aktuālāks, tuvojoties svētku pasākumiem un koncertiem, – vai drīkst fotografēt savu bērnu, ja bildē redzami arī citi? Un vai pieļaujams, ka pēc tam ar šo bildi padalās sociālajos tīklos? «Fotografēt publiskus pasākumus drīkst. Bet, piemēram, bērnudārza grupiņas eglīte uzskatāma nevis par publisku, bet gan privātu pasākumu un uz personīgiem un mājsaimnieciskiem pasākumiem datu aizsardzības regula nav attiecināma. Turklāt arī sociālā tīkla konts visbiežāk tiek uzskatīts par privātu interesi. Tāpēc es gan drīkstu nobildēt savu bērnu, gan arī ielikt sociālajā tīklā. Tiesa, ja kāds vecāks iebilst, tad, cienot citu cilvēku tiesības, bilde būtu jāizņem vai arī jāapstrādā tā, lai citi attēlā redzamie bērni nav atpazīstami. Tomēr tas neattiecas uz gadījumiem, kad, piemēram, Facebook konts nav izveidots privātām vajadzībām. Piemēram, ja lapu izveidojis deju kolektīvs vai izglītības iestāde, regula tiek piemērota un būtu nepieciešama vecāku rakstiska atļauja.» Līdzīgi par dalīšanos ar bērnu bildēm sociālajā tīklā WhatsApp, kas pašlaik ir viens no iecienītākajiem saziņas veidiem ne vienā vien bērnudārzā.
Ja vecāki vienojušies, ka viņiem nav iebildumu, tad audzinātāja un citi vecāki var īstenot saziņu par mācību procesu, tajā skaitā arī dalīties ar bērnu bildēm, izmantojot WhatsApp.
«Šajā situācijā būtiski ir saprast, kurš ir datu pārzinis (nosaka datu apstrādes nolūkus un līdzekļus minētajai WhatsApp sarakstei). Ja tas ir bērnudārza grupiņas audzinātājs, tas īsti nebūs viņa personīgs vai mājsaimniecisks nolūks, bet gan pirmsskolas izglītības iestādes veikta saziņa ar vecākiem par mācību procesu. Lai to noformētu atbilstoši datu aizsardzības regulas prasībām, iesaku vecākiem vērsties ar iesniegumu pie bērnudārza vadības, lūdzot saziņu starp bērnudārzu un vecākiem īstenot WhatsApp sarakstē. Šāds iesniegums būs uzskatāms par ar rīcību paustu piekrišanu, kas norādītu vecāku attiecīgo vēlmi. Tomēr jāņem vērā, ka piekrišanai jābūt arī tikpat viegli atsaucamai, ir jānodrošina atgriezeniskā saite, proti, tas, kā tiks organizēts process, ja kāds no vecākiem pārdomās un vairs nevēlēsies saziņu ar bērnudārzu īstenot WhatsApp,» skaidro eksperte.
Utis un citi zvēri
Bet, ja bērnudārzā izplatījušās utis vai uzliesmojusi kāda lipīga infekcijas slimība, vai tad bērnudārza darbinieki drīkst izpaust citiem grupiņas biedriem, ka kāds no grupiņas ir slims? «Informācija par veselību ir uzskatāma par īpašās kategorijas personas datiem, kuru apstrāde ir aizliegta (izņemot 9. panta otrajā daļā minētos nosacījumus). Ņemot vērā, ka šajā gadījumā tiek skartas sabiedrības veselības intereses, tad, ievērojot konfidencialitāti, bērnudārza darbiniekiem ir jāveic atbilstošas darbības, lai sargātu bērnu veselību (informējot vadību, attiecīgā bērna vecākus). Taču arī tad šie dati jāapstrādā pēc iespējas mazākā apjomā, lai neiespaidotu konkrēto bērnu. Informācija, kurš tieši bērns ir saslimis, nav jāsniedz citiem grupas biedriem un vecākiem. Citiem var vispārīgi pastāstīt, ka šāds slimības uzliesmojums bērnudārzā ir.»
