Rīga +21°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
Ja jūsu mājās ir kāds spārnotais dziedonis, noteikti būsiet ievērojuši, ka arī putnam mēdz būt atšķirīgs garastāvoklis – dažbrīd viņš ir rotaļīgs un mīlīgs, bet dažbrīd pikts un neapmierināts. To var pamanīt ne tikai pēc viņa dziedāšanas, čiepstēšanas vai dažādu skaņu atdarināšanas, bet arī pēc ķermeņa pozas. Putni, jo īpaši cilvēku pieradinātie, ar mums komunicē ļoti dažādi – ar galvas pagriezienu, acu un knābja kustībām, spārnu un astes vēzienu, pārvietošanos un tamlīdzīgām izpausmēm. Lai izprastu putna ķermeņa valodu, reizēm jābūt ļoti vērīgiem – saskatot un izprotot sīkās izturēšanās nianses, iespējams sazināties ar savu putnu bez vārdiem!
Acis
Atšķirībā no cilvēka putni spēj kontrolēt savas acu zīlītes, tās strauji paplašinot vai sašaurinot. Tā viņi norāda, ka ir īpaši ieinteresēti vai arī izbijušies, dusmīgi, pat agresīvi. Taču, lai varētu precīzi noteikt spārnotā drauga emocionālo stāvokli, acu zīlīšu izmaiņas jāvērtē kopsakarībā ar putna ķermeņa pozu.
Balss
Savvaļā putni izmanto dažādas balss skaņas, lai brīdinātu cits citu par draudošām briesmām, piesaistītu pretējo dzimumu pārošanās laikā, aizsargātu teritoriju, kā arī lai savstarpēji nodibinātu kontaktus. Daži lolojumputni mēdz būt ļoti runīgi un cenšas ar cilvēku sazināties, izmantojot galvenokārt balsi.
Dziedot un svilpojot putns izrāda, ka ir veselīgs, laimīgs, apmierināts ar notiekošo.
Dažiem putniem patīk uzstāties ieinteresētas auditorijas priekšā, bet citi, pamanīdami, ka tiek novēroti, apklust.
Tērzēšana var būt gan maiga un klusa, gan arī ļoti skaļa. Ja putns tērgā nedroši, tas var nozīmēt, ka viņš jūtas apmierināts, vai arī tādējādi lidonis uzrunā tuvumā esošo cilvēku. Savukārt skaļa tērgāšana nozīmē, ka putns jau uzstājīgāk vēlas atgādināt par savu esamību. Savvaļā putni bieži tērzē pirms naktsmiera, tā sasaucoties ar citiem bara pārstāvjiem un uzzinot, ka viss ir kārtībā un var droši nosnausties…
Ņurdēšana – tā gan nelīdzinās kaķu murrāšanai, taču no malas šķiet, ka putns ar aizvērtu knābi murrā. Paklusā ņurdēšana var nozīmēt, ka putns vai nu jūtas apmierināts, vai arī ir nemierīgs. Lai noteiktu, kāds tieši ir lidonīša noskaņojums, ņurdēšana jāvērtē kopskatā ar putna pozu.
Mēlītes klakšķināšana nozīmē, ka putns pats sevi izklaidē. Ja klakšķina, skatoties uz savu saimnieku, tad vēlas, lai viņu apmīļo, paņem rokās.
Rūcošu putnu nevajag censties nomierināt, ņemot rokās, jo aiz bailēm viņš neapzināti var arī uzbrukt saimniekam.
Rūkšana ir skaņa, ko izdod ne katrs putns, taču, ja spārnainis rūc, tas nozīmē, ka viņš ir noskaņots agresīvi, brīdina par iespējamo uzbrukumu. Ja dzirdat ko tādu, palūkojat, vai zem būrīša nesēž kaķis. Varbūt tuvumā ir kāds cits reāls vai šķietams apdraudējums. Reizēm putnu var izbiedēt jauns interjera priekšmets vai plīvojoši loga aizkari.
Spārni
Putnam spārni nav paredzēti vienīgi lidošanai, ar tiem viņš mēdz arī paust savu noskaņojumu, komunicēt.
Viegla spārnu vēzēšana un lidināšanās uz vietas nozīmē, ka putns vai nu vingrinās lidošanai, vai arī cenšas pievērst sev uzmanību, vai arī izrāda par kaut ko sajūsmu. Dažkārt putni ik pa laikam izpleš spārnus, lai šādi izstaipītos vai arī atvēsinātu sevi ar gaisa plūsmu.
Ja pamanāt, ka vaļīgi, nolaisti spārni ir pieaugušam putnam un šādā stāvoklī tie atrodas jau ilgstoši, tas var signalizēt, ka putns ir saslimis un jūtas vārgs.
Spārnu sparīga vēzēšana, kas jau atgādina spārnu sišanu pret ķermeni, var nozīmēt, ka putns ir saniknots vai arī izjūt sāpes. Dažkārt spārni tiek enerģiski vēzēti, lai sakārtotu spalviņas. Taču, ja putns vēzē spārnus, groza plecus un galvu, kā arī viegli palecas, ļoti iespējams, tādā veidā lidojošais draugs cenšas pievērst jūsu uzmanību, aicinot viņu beidzot pabarot!
- Spārnu nolaišana. Jauni putni nereti vēl nemāk savākt savus spārnus, tāpēc dažkārt tie izskatās kā nošļukuši. Ar laiku jaunuļi pierod spārnus kārtīgi salocīt un piekļaut ķermenim. Dažkārt nošļukušie spārni liecina, ka putns ir fiziski pārpūlējies un uz brīdi atpūtina spārnu muskuļus. Šādi putns žāvē savas dūnas arī pēc peldes.
Spalvas un dūnas
Pie putna ķermeņa valodas pieskaita arī to, kā lidonis ir sakārtojis savu ietērpu – krāšņās vai mazāk krāšņās spalvas un dūnas.
Sabozies un izspūris putns var būt tad, kad viņš veic sevis apkopšanu. Izpurinot dārgo rotu, putns atbrīvojas no izkritušajām dūnām, putekļiem un citiem netīrumiem, lai pēc tam savu tērpu atkal skaisti sakārtotu.
Nereti putns izskatās izspūris, jo tā cenšas noņemt sasprindzinājumu. Arī aukstumā putni mēdz sabozt spalvas, lai aizkavētu ķermeņa siltuma zudumu un vēsā gaisa pieplūšanu. Savukārt apspalvojuma drebēšana norāda, ka putns ir nobijies vai pārlieku uzbudināts – tā var gadīties, piemēram, pirms pārošanās.
Visbeidzot, ja šķiet, ka putns ir izspūris un sabozies bez redzama iemesla, tas var nozīmēt, ka viņš ir sasirdzis un laiks doties pie veterinārārsta.
- Cekula stāvoklis. Dažu šķirņu papagaiļiem, piemēram, kakadu, uz galvas mēdz būt izteiksmīgs cekuls. Apmierinātiem putniem cekuls parasti ir viegli nolaists uz aizmuguri, tikai pie pašas galvas virsmas tas tiek nedaudz pacelts uz augšu. Ja putns priecājas, jūs ieraugot, pamana jaunu rotaļlietu vai gardumu, viņš uzreiz saslej savu cekulu. Taču, ja cekuls tiek sasliets bez redzama iemesla, tas var liecināt, ka putns pēkšņi ir sabijies vai ļoti uztraucies. Uzmetis kūkumu kā kaķis, viņš brīdina, ka var izskatīties lielāks un varenāks, nekā ir patiesībā. Savukārt, izrādot agresiju, putns cekulu var pieglaust, pats pietupties un brīdinoši šņākt.
Aste
Arī putniem, līdzīgi kā daudziem zīdītājiem, aste var kalpot kā saziņas un emociju paušanas līdzeklis.
Astes vēzēšana, tāpat kā luncināšanās suņiem, norāda uz to, ka putns ir priecīgs jūs redzēt, kā arī liecina, ka lidojošais draugs ir gatavs rotaļāties vai saņemt kādu kārumu. Taču astes kustināšana var arī signalizēt, ka putns gatavojas nokārtoties pa lielam.
Nereti spalvu izplešana uz astes ir vērtējama arī kā tēviņa dižošanās, izrādot savu spēku un vitalitāti.
Astes sišana un smaga elsošana var norādīt, ka putns ir pārpūlējies un cenšas atgūt elpu. Taču, ja šāds stāvoklis turpinās ilgstoši un elpošana kļūst arvien saraustītāka bez fiziskas aktivitātes, tas var liecināt par elpceļu nosprostojumu vai infekciju. Putns noteikti jāatrāda veterinārārstam.
Astes izplešana parasti novērojama saistībā ar citām ķermeņa pozām, kas var liecināt, ka putns kļūst dusmīgs un pat agresīvs.
Kājas un pēdas
Kājas un pēdas putni neizmanto saziņai, taču to kustība bieži pavada citu ķermeņa daļu izpausmi, kā arī norāda uz putna ieradumiem.
Daži putni, piemēram, kakadu, mēdz pieskarties ar knābi kājām, tā norādot, ka ir teritorijas saimnieki. Parasti gan šādu žestu var novērot tikai tad, ja putns sajūt savas teritorijas apdraudējumu.
Vārgas kājas, kad putns it kā nevar noturēties pats, visbiežāk vērojamas, kad pēc samīļošanas spārnoto draugu liek atpakaļ būrītī. Tā putns izrāda protestu. Šādā situācijā pieturiet viņu ar roku vēl kādu brīdi, līdz lidonis atkal stingri nostājas pats uz savām kājām.
Kašņāšanās pa būra grīdu, līdzīgi kā to dara vistas pagalmā, raksturīga tiem putniem, kas barību mēdz meklēt uz zemes.
Knābis un galva
Ar knābi putns ne tikai ēd un dažkārt aizsargājas, bet arī sazinās.
Knābja trīšana, kad knābja augšējā daļa tiek slīpēta pret apakšējo, vērojam, kad putns ir paēdis un apmierināts, arī pirms došanās naktsmierā. Daži putnu eksperti uzskata, ka putns trin knābi, lai tas labāk kalpotu, līdzīgi kā mēs tīrām zobus.
Klikšķināšana ar knābja galu var nozīmēt gan sasveicināšanos – ja tas notiek vienreiz un nomirkšķinot acis –, gan arī brīdinājumu – ja putns klikšķina ar knābi atkārtoti, labāk viņu rokās neņemt. Klikšķināšanu bieži novēro kakadu.
Knābja slaucīšana pret būra režģi vai grīdu liecina, ka putns knābi vēlas notīrīt. Tomēr daži putni tā rīkojas, lai iezīmētu savu teritoriju, it īpaši, ja tuvumā atrodas kāds cits nepazīstams putns.
Knābšana raksturīga, ja putns ir nobijies vai sadusmots un vēlas aizsargāties. Ja putns ir pietupies un šņāc ar atvērtu knābi, viņš signalizē, ka ir gatavs knābt.
Košļāšana ir putniem raksturīga nodarbe, kas tiek piekopta, gan sevi izklaidējot, gan trenējot un savedot kārtībā knābi.
Barības atvemšana, kad putns mirkšķina acis, šūpo galvu un izstiepj uz priekšu kaklu, rāda, ka putns ir ļoti pieķēries savam saimniekam un gatavs to aprūpēt kā mazuli – pieaugušie putni šādi baro savus mazuļus.
Skūpstīšanās, kad viens putns cenšas satver ar knābi otra putna knābja galiņu, liecina par vēlmi rotaļāties vai cīkstēties.
Galvas šūpošana no vieniem sāniem uz otriem, kā to ilgstoši mēdz darīt, piemēram, žako papagaiļi, putnu pētniekiem vēl aizvien ir neskaidra. Taču, ja putns šūpo galvu uz priekšu un atpakaļ, tas liecina, ka viņš vienkārši vēlas pievērst sev uzmanību.
Ķermeņa poza
Putnam ķermeņa poza ir ļoti nozīmīgs saziņas veids.
Ja putns ir atslābinājies, viņa galva un ķermenis nav saspringuši, bet tomēr turas stingri, tas nozīmē, ka jūsu draugs jūtas labi un droši. Savukārt, ja putns ir sabozis spalvu un izskatās saspringts, ņemiet vērā – viņš gatavojas aizstāvēt savu teritoriju.
Ja putns pietupstas un galvu noliec uz leju tuvāk savam ķermenim, jūsu lolojums, iespējams, gaida, lai viņu samīļo, paglauda.
Putns, kas ir notupies, pieliecis galvu un izpletis spārnus, arī alkst uzmanības, taču šai gadījumā, visticamāk, no pretējā dzimuma.
Agresivitāti pauž poza, kurā putns ir pietupies ar noliektu galvu un izplestu asti, spalvas ir saboztas un acis intensīvi mirkšķinās, kā arī viss ķermenis draudīgi šūpojas no viena sāna uz otru. Ja putns šādā pozā tuvojas, prātīgāk ir atkāpties, lai izvairītos no knābiena. Šādās situācijās putns dažkārt arī rūc ar atvērtu knābi.
Savukārt, ja putns ar izplestu asti kāpjas atpakaļ, viņš gatavojas izkārnīties.
Gulēšana uz muguras nenozīmē, ka jūsu mīlulis grasās atstiept kājas un doties uz viņsauli. Putni nereti šādi mēdz gulēt.
Savukārt karāšanās ar galvu uz leju daudziem putniem ir ierasta poza – tā darot, viņi jūtas apmierināti un laimīgi.
