• 14 jautājumi un atbildes par klaiņojošiem suņiem laukos

    Daba un dzīvnieki
    Lolita Lūse
    Lolita Lūse
    15. augusts, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Pa logu redzams – tur viņi atkal nāk: viens lielāks, dzeltenu, garu spalvu, otrs mazāks – pelēks, drūms un noplucis. Kam šie suņi pieder un no kurienes nākuši – neviens nezina. Neko sliktu vēl izdarījuši nav, tomēr – neomulīgi. Pašu māju sargs – baltais Bims ar melno ausi – ierauj asti kājstarpē un prasās istabā… Ko darīt, kam ziņot par svešiniekiem? Konsultē Liene Ansone, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja.

    Atbildes uz 14 jautājumiem par klaiņojošiem suņiem:

    1. Kas ir klaiņojošs suns?
      To, kas ir klaiņojošs dzīvnieks, skaidro Dzīvnieku aizsardzības likums. Par klaiņojošu dzīvnieks uzskatāms tad, ja tas palicis bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības.
    2. Ko darīt, ja ap manām lauku mājām klaiņo svešs suns?
      Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikti dzīvnieka īpašnieka tiesības un pienākumi, savukārt noteikumi Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai nosaka labturības prasības mājas un istabas dzīvnieku turēšanā.

      Mājdzīvnieku labturības kontrole ir Pārtikas un veterinārā dienesta ziņā, savukārt vietējām pašvaldībām ir jāiesaistās un jāuzrauga, kas notiek to teritorijās. Tādēļ par klaiņojošiem vai bezpalīdzībā nonākušiem dzīvniekiem jāziņo savai pašvaldībai, jo katrai pašvaldībai ir pienākums organizēt klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu. Kā tas notiek un kas tieši par to gādā, tas ir noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos.
    3. Cik tālu no savām mājām drīkst atrasties suns, lai to neuzskatītu par klaiņojošu?
      Konkrēts attālums nekur nav pateikts, jo noteicošais ir kas cits: ir vai nav suns sava īpašnieka uzraudzībā – vai saimnieks spēj kontrolēt sava suņa rīcību. Piemēram, ja saimnieks kopā ar suni iet pastaigāties, dzīvnieks var atrasties jebkādā attālumā no mājām, bet saimniekam gan jābūt tuvumā – tā, lai viņš suni var pasaukt, pieskatīt.

      Savukārt, ja suns skrien pa ceļa malu un saimnieka tuvumā nav – šāds suns uzskatāms par klaiņojošu suni. Vēl saimniekiem jāatceras: ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
    4. Vai klaiņojošu suni drīkst nošaut?
      Medību likumā teikts, ka klaiņojošu mājdzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus, ir pielīdzināma medībām. Tātad – teorētiski mednieks klaiņojošo dzīvnieku nošaut drīkst. Tomēr šādā gadījumā jāievēro dzīvnieku aizsardzību reglamentējoši starptautiskie līgumi un citi likumi un noteikumi.

      Nedrīkst notikt un nenotiek tā, ka mednieks, pamanot svešu suni, to vienkārši nošauj. Pirmkārt, mednieks drīkst sagatavot lietošanai un lietot medību šaujamieročus vai medību rīkus tikai platībās, ar kuru īpašnieku vai tiesisko valdītāju ir noslēgts medību tiesību nodošanas līgums. Ja šāda līguma nav, par tādu vai citādu dzīvnieku medīšanu nevar būt ne runas.

      r savvaļas dzīvnieku un klaiņojošu mājdzīvnieku noķeršanu nodarbojas pašvaldību nolīgti speciāli apmācīti dzīvnieku ķērāji, un var būt atsevišķas situācijas, kad tiek izmantota arī mednieku palīdzība, tomēr tas, ka klaiņojošos dzīvniekus valstī izšauj mednieki – nē, tā nav sistēma.
    5.  Vai laukos, ejot kaut kur kopā ar suni, tas obligāti jāved pavadā, lai nedomātu, ka ir klaiņotājs?
      Nē. Laukos suns kopā ar saimnieku var doties pastaigā arī bez pavadas. Bet ir kāds noteikums: tam vienmēr jābūt saimnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Cik liels ir šis attālums – tas katrā gadījumā ir individuāli: saimniekam jāvar suni pasaukt, atsaukt un nodrošināt, ka suns viņu klausa. Ja saimnieks to nodrošināt nevar, tas nozīmē, ka suns jātur pavadā.
    6. Ejot veikalā, suni līdzi ņemt nedrīkst. Kur lai viņu liek?
      Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var suni īslaicīgi atstāt vienu, bet tad viņam suns jāpiesien pavadā, kas nav garāka par metru, turklāt tādā vietā, kur suns netraucē ne cilvēkiem, ne transportlīdzekļiem, un neapdraud ne cilvēkus, ne citus dzīvniekus.
    7. Vai laukos suns sētā obligāti jāpiesien?
      Nē, obligāti tas nav. Svarīgi ir nodrošināt, lai suns neklaiņo. Ārpus pilsētām un ciemiem viensētās suni ārpus telpām var turēt nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus. Ja suns ir mājas sargs, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi Suns!
    8. Vai suņa turēšana pagalmā pie ķēdes nav dzīvnieka labturības pārkāpums?
      Viss atkarīgs no tā, vai saimnieks ievēro dzīvnieka labturības prasības. Suni līdz 10 mēnešu vecumam piesiet nedrīkst, bet vecāku – drīkst. Bet tad sunim jānodrošina pilnvērtīga ēdināšana ne retāk kā reizi dienā un svaigs ūdens visu laiku.

      Pie ķēdes turētajam sunim katru diennakti jānodrošina vismaz pusstundu gara pastaiga. Tāpat sunim vajadzīga piemērota māja – būda vai kāda cita mītne, kur paglābties, ja ārā slikts laiks. Suņa mājoklim jābūt pietiekami lielam – tam garumā, augstumā un platumā vismaz par 30 centimetriem pārsniedz suņa augums.

      Turklāt gan teritorijai, kurā suns pie ķēdes uzturas, gan būdai jābūt tīrai, un tajā jābūt pakaišiem vai citam siltam grīdas segumam. Sunim jābūt vismaz divus centimetrus platai ādas kaklasiksnai vai citam drošam aksesuāram – tādam, kas nekaitē sunim un no kā viņš nevar atbrīvoties. Ķēdei vai pavadai jābūt vismaz trīs metrus garai, tā jāpievieno kaklasiksnai ar rotējošu elementu, bet, ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošajiem elementiem jābūt gan pie kaklasiksnas, gan stieples.
    9. Kāds sods draud klaiņojošo suņu saimniekiem?
      Iegādājoties mājdzīvnieku, tā īpašnieks vai turētājs uzņemas par viņu atbildību – arī par to, lai dzīvnieks neklaiņotu. Par dzīvnieku turēšanas, labturības un citu prasību pārkāpšanu saimniekam var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 7 līdz 350 eiro.

      Ja dzīvnieka īpašnieks gada laikā atkal pārkāpj dzīvnieka labturības prasības, viņu var sodīt ar naudas sodu no 15 līdz 700 eiro. Savukārt par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu no 7 līdz 350 eiro.

      Visos gadījumos var lemt arī par dzīvnieka konfiskāciju. Pamatojoties uz Krimināllikuma 230. pantu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras rezultātā tie gājuši bojā vai sakropļoti, vai par dzīvnieku spīdzināšanu, personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām ar vai bez mantas konfiskācijas.
    10. Vai tiesa, ka visiem suņiem jābūt reģistrētiem un čipētiem?
      Jā, Ministru kabineta noteikumi Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība paredz, ka visiem suņu īpašniekiem ir jānodrošina sava dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrēšana valsts vienotās informācijas sistēmā – Lauksaimniecības datu centra (LDC) mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē.
    11. Ko darīt, ja mans suns vēl nav čipēts?
      Jādodas pie veterinārārsta. Viņš apzīmēs suni ar mikroshēmu, izsniegs lolojumdzīvnieku pasi, kurā tiks ierakstīts mikroshēmas numurs, kā arī var reģistrēt dzīvnieku valsts vienotā datu bāzē.
    12. Cik par to būs jāmaksā?
      Suņa apzīmēšana ar mikroshēmu, lolojumdzīvnieka pases izsniegšana un datu ievadīšana valsts vienotajā datubāzē ir maksas pakalpojums, ko nosaka konkrētā praktizējošā veterinārārsta cenrādis.
    13. Ko darīt, ja suns ir čipēts, bet nav reģistrēts vienotajā datu bāzē?
      Ja suns jau ir apzīmēts ar mikroshēmu, bet nav reģistrēts valsts vienotajā datu bāzē, to var izdarīt ne tikai pie praktizējoša veterinārārsta, bet arī Lauksaimniecības datu centrā vai vietējā pašvaldībā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu.

      Dzīvnieka īpašniekam līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un mājas (istabas) dzīvnieka pase  vai lolojumdzīvnieka pase.  Dzīvnieka reģistrēšana valsts vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē ir maksas pakalpojums – saimniekam būs jāmaksā 7,11 eiro.
    14. Vai par dzīvnieka nereģistrēšanu draud sods?
      Jā. Pārtikas un veterinārais dienests vai vietējā pašvaldība par suņa nereģistrēšanu tā, kā to paredz likums, var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām no 15 līdz 350 eiro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, nosaka naudas sodu fiziskajām personām no 210 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 350 līdz 700 eiro.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē