Šaubu ēna, kas jāpārvar

Kovida vīrusam pretim stāties varam tikai ar vakcīnu. Diemžēl joprojām apkārt klejo daudz pieņēmumu. Populārākos no tiem atspēkot lūdzām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājam, Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Jānim Zaļkalnam.

1. pieņēmums: baidos vakcinēties, jo esmu dzirdējusi, ka seniori saņem vakcīnu un pēc tam ir infarkts, sāk sāpēt gūža vai saasinās elpceļu slimības.

Ļoti tipisks gadījums manā praksē – kundzei ir nosliece uz trombemboliskām komplikācijām, ko apliecina viņas ģimenes anamnēze. Viņas mamma ir mirusi no infarkta un vecmāmiņa – no insulta. Kundzei pašai nesenā pagātnē pārslimots infarkts un arī insults. Ir pagājuši četri mēneši kopš vakcinēšanās, un viņa domā, ka šī brīža infarkts, kas viņas dzīvē tātad ir otrais, ir saistīts ar vakcinēšanos. Taču infarktam šajā gadījumā nav absolūti nekāda sakara ar vakcīnas izraisītu trombu emboliju. Kundzei ir ģenētiska ģimenes nosliece uz trombu embolijām, ko parāda gan viņas mammas, gan vecmāmiņas saslimšanas un šinī brīdī – arī viņa pati.

Citi lasa

Vija Stepiņa-Baikova

Veselība

«Man nav nevienas grūtniecības bildes…» Skaudrs un līdz kaulam sapīgs stāsts

Santa.lv

Holivuda

Amerika ir sajūsmā par latviešu kaķi! Ir lielas cerības pacīnīties par «Oskaru»

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Trombu emboliskās kom­plikācijas ir ārkārtīgi retas – kā liecina dažādu valstu statistika un pētījumi, tie ir pāris gadījumi uz 50 000 vai 80 000 iedzīvotāju. Un arī tad ļoti iespējams, ka nav izsekots trombu embolijas rašanās iemesls, bet iets vienkāršākais ceļš, saistot to ar vakcināciju.

Diemžēl likumsakarīga vecuma pavadone ir arī osteoporoze, vispār izmaiņas kaulu locītavu sistēmā, jo novecošanas gaitā mēs zaudējam šķidrumu, bet kaulaudiem kā jebkurai dzīvai šūnai ir vajadzīgs šķidrums. Līdz ar to viss, ko mēs vienkāršoti varētu saukt par deformējošām izmaiņām novecojot – vai tas ir celis, gūža, abas locītavas vai mugura –, nekādā ziņā nav saistāms ar to, ka, lūk, man pirms mēneša vai trim nedēļām bija vakcīna pret kovidu un tagad man sāk pastiprināti sāpēt gūža, celītis vai mugura. Deformējošas izmaiņas kaulu locītavu sistēmā jebkurā brīdī var pastiprināt sāpes, un dažkārt tam nemaz nav vajadzīga neērta poza, ilgstoša stāvēšana vai ilgstoša staigāšana. Ja mēs rūpīgāk parunātos ar cilvēkiem, kas pēc vakcīnas sūdzas par kaulu sāpēm, būtu skaidrs, ka viņi izteiktas sāpju epizodes piedzīvo jau vairākus gadus un tās nav saistītas nedz ar fiziskām aktivitātēm un slodzi, nedz arī ar rudens vai pavasara sezonu. Un tā ir viena no tipiskākajām osteoartrīta izpausmēm.

Runājot par hroniskām elpceļu slimībām. Vienmēr rudeņos un pavasaros, kad ir lielāks gaisa mitrums, kad mēdzam kaut kur mazliet sakarst un mazliet atdzist, piedzīvojam šo slimību uzliesmojumu. Un tam atkal nav nekāda sakara ar vakcīnu. Es vispār kategoriski gribu noliegt dažādu hronisku slimību uzliesmojumu  saistīšanu ar vakcināciju – tā var būt sakritība laikā, bet tam nav nekāda loģiska sakara ar izmaiņām cilvēka organismā, kas ir diezgan raksturīgas vecuma pavadones. Tāpēc nevajadzētu baidīties, bet iet un vakcinēties.

2. pieņēmums: man jau daudz gadu, apkārt nekur nestaigāju, aizeju tikai uz veikalu. Kam man vakcinēties?

Ja vīruss ir gaisā, tad viņš ir ne tikai tad, kad mēs viens otram tieši uzelpojam. Diez vai būs kāds cilvēks, kurš varētu teikt, ka viņš dzīvo izolētā kamerā un viņam absolūti nav nekādas saistības ar apkārtējo gaisu un apkārtējiem cilvēkiem. Tāpēc vecāka gadagājuma cilvēkam tas nekādā ziņā nav arguments, ka es jau nekur neeju. Ja parunāsim, kur tad iet, tad, izrādās, iet ne tikai uz veikalu, bet arī uz aptieku, kāpj pa kāpnēm trepju telpā, brauc vienā liftā ar kaimiņieni, kura vēl nezina, ka viņai ir kovida infekcija. Kamēr mēs esam sabiedrības daļa, mēs nekad nevaram apgalvot, ka es ne ar vienu nesatiekos, man nekas nevar būt. Šādu cilvēku vienkārši nav. Mēs visi ar kādu sastopamies. Galu galā, atcerēsimies, ka pavasarī bija vairāki stāsti par to, ka atbrauc ciemos mazdēls, kurš bijis peļņā ārzemēs, vēlas apciemot vecmāmiņu un atnes vecmāmiņai kovidu. Vēl jāņem vērā, ka cilvēku skaits, ko mēs satiekam, neko nenozīmē, – varam satikties ar vienu cilvēku, kurš ir slims, un varam satikt desmit, starp kuriem neviens nav vīrusa nēsātājs. Nevajadzētu piemirst, ka tikpat labi var piemesties sirdsklauves vai nepieciešama recepte un ir jādodas pie ģimenes ārsta. Ja viņa prakse atrodas veselības centrā, kur apgrozās daudz cilvēku, tad jāsaprot, ka cilvēki pie ārsta iet tad, kad viņiem kaut kas kaiš. Un kurš no mums var pateikt, ka starp šiem cilvēkiem negadīsies arī kovida slimnieki? Līdz ar to būtiski tomēr apzināties, ka sevi pasargāt no kontaktiem nav iespējams, un vienīgais drošais veids, kā sevi pasargāt, ir vakcīna pret Covid-19.

3. pieņēmums: es gribētu vakcinēties, ja zinātu, ka vakcīnas ir drošas. Turklāt slimo taču arī vakcinētie.

Būtu tomēr jāapzinās, ka vakcīna ir mūsu glābēja. Tās arī vēsturiski cilvēkus ir pasargājušas no totālām pandēmijām. Mūsdienu sabiedrībā, tikai pateicoties vakcīnai, neviens vairs nepazīst, piemēram, bērnu trieku. Nevajadzētu saklausīties, ka vakcinētais arī saslima. Svarīgi – ka viņš slimo vieglāk. Vajag priecāties, ka zinātne attīstās. Vajag novērtēt arī to, ka virusologi, mikrobiologi un ģenētiķi – visi, kuru darbība saistīta ar vakcīnas izstrādi –, ir izglītoti, profesionāli un atbildīgi cilvēki. Vakcīna nav putras vārīšana – piedega, nepiedega, apēdīšu tāpat. Te ir citi drošības standarti, cilvēka dzīvība un veselība tiek likta pirmajā vietā.

Trombu emboliskās kom­plikācijas ir ārkārtīgi retas – kā liecina dažādu valstu statistika un pētījumi, tie ir pāris gadījumi uz 50 000 vai 80 000 iedzīvotāju. Un arī tad ļoti iespējams, ka nav izsekots trombu embolijas rašanās iemesls, bet iets vienkāršākais ceļš, saistot to ar vakcināciju.