Jaunā Dailes teātra direktora uzdevums būs nodrošināt teātra māksliniecisko izaugsmi, vienlaikus saglabājot teātra mākslas daudzveidību un pieejamību plašam skatītāju lokam, kā arī teātra finansiālo stabilitāti.
"Dailes teātris savas simtgades priekšvakarā ir arī pārmaiņu priekšā. No jaunā vadītāja mēs sagaidām daudzus sasniedzamos mērķus – gan Kultūras ministrijas izvirzītos, gan paša uzstādītos, kā arī maksimālu atdevi Dailes teātrim un vēlmi, spēju komunicēt ar kolektīvu un sabiedrību, stāstot un skaidrojot savus plānus un lēmumus,” saka Kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Juris Žagars valsts kapitālsabiedrības vadībai nepieciešamās prasmes un pieredzi ieguvis, pildot Vidzemes koncertzāles direktora, Cēsu Mākslas festivāla direktora, arī Cēsu domes deputāta amata pienākumus. Juris Žagars ir Dailes teātra aktieris jau 25 gadus; ir slēpošanas bāzes Žagarkalns īpašnieks. Iepriekš bijis SIA Auto Bergs direktors, zemnieku saimniecības Kalna Žagari īpašnieks un Jaunatnes teātra aktieris.
Citi lasa
Juris Žagars absolvējis Latvijas Valsts Konservatorijas aktiermākslas nodaļu, iegūto izglītību papildinājis arī studijās Berlīnes Gētes institūtā un Londonā, apgūstot intensīvos angļu valodas kursus ar kultūras ievirzi.
Žagars par teātra māksliniecisko direktoru ir izvēlējies režisoru Viesturu Kairišu, kurš ir piekritis pildīt šo amatu. Viņš atzīmēja, ka Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.
Žagars arī norādīja, ka kopā ar Kairišu jau sācis strādāt pie nākotnes repertuāra.
Jaunais valdes loceklis arī norādīja, ka nākotnē Dailes teātrī centīsies atrast līdzsvaru starp izklaidi un mākslu, skaidrojot, ka viņam ir cerība, ka Kairiša mākslinieciskā programma nodrošinās lielāku rezonansi ar sabiedrībā notiekošo. «Tā publika, kuru šeit ievilkām ar Dž. Dž. Džilindžeru, to nevajag zaudēt, bet vajag pamazām likt iemīlēt arī citus žanrus, ne tikai izklaidi. Centīsimies viņus pieradināt un mana pieredze rāda, ka cilvēkus var radināt arī pie citas emocionālās pieredzes,» sacīja Žagars.
„Juris Žagars komisijas locekļu vērtējumā visaugstāko punktu skaitu ieguva, iepazīstinot ar plašu un daudzpusīgu, ilggadējā darbā (tai skaitā kapitālsabiedrības locekļa amatā) iegūto pieredzi kultūras jomā – jo īpaši teātra nozarē – apvienojumā ar profesionālajām un personīgajām rakstura īpašībām. Žagaram ir teicamas stratēģiskās plānošanas, darba vadības un organizācijas prasmes, spēja izvērtēt potenciālos riskus un pieņemt lēmumus, bet galvenais – īpaši izteikta orientācija uz rezultātu sasniegšanu," uzsver konkursa komisijas priekšsēdētāja, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone. "Jura Žagara piedāvātā attīstības vīzija par Dailes teātri kā stabilu, augsti profesionālu, finansiāli veiksmīgu kultūras institūciju ar labu reputāciju gan skatītāju, gan kritiķu vidū, tās īstenošanai izstrādātā mākslinieciskās un saimnieciskās darbības vadības struktūra un saturiskais piepildījums, jo īpaši teātra simtgades sezonai, komisiju pārliecināja.”
Kā zināms, līdzšinējais Dailes teātra direktors Andris Vītols iesniedza atlūgumu, kad teātra kolektīvs izteica neuzticību mākslinieciskajam vadītājam Dž. Dž. Džilindžeram.
Jau ziņots, ka Dailes teātra valdes locekļa konkursa pretendentiem izvirzītās prasības bija nevainojama reputācija, akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs, vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldības iestādē, kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā (iegūta pēdējo 7 gadu laikā), teicamas latviešu valodas un vismaz 2 svešvalodu (t.sk. angļu valodas) zināšanas, zināšanas un izpratne par kultūras nozari (īpaši teātra nozari) un valsts kapitālsabiedrības darbību, vadību, arī finanšu vadību, labas sadarbības un komunikācijas prasmes, stratēģiskas plānošanas, labas darba organizācijas un vadības prasmes, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu. Līdz ar citiem dokumentiem Dailes teātra valdes locekļa amata pretendentiem bija jāiesniedz un komisija izvērtēja arī teātra trīs gadu darbības izvērtējums un turpmākās darbības attīstības piedāvājumu pieciem gadiem, kurā norādīti tā īstenošanas veidi un līdzekļi.
Iesniegtos pretendentu pieteikumus izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietniece – KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, komisijas locekļi: VSIA “Jaunais Rīgas teātris” valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede. Kā neatkarīga eksperte komisijas darbā piedalījās biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts” valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga; konkursa otrajā kārtā pēc komisijas aicinājuma arī neatkarīga personālvadības eksperte, SIA Eiro personāls vadītāja Evita Mackeviča, kura veica pretendentu kompetenču izvērtējumu.