Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par to, kāds ir šis karš no sievietes un mātes skatu punkta, un kā tas ir, kad vienā dienā tev tiek atņemta visa ierastā dzīve un sapņi, raidījumā “Māmiņu klubs” piekritusi dalīties ukrainiete Jūlija, žurnāliste un blogere, 5 gadus vecā Platona mamma, kura šobrīd mitinās Rīgā pie radiem.
Kijivā Jūlija strādāja interneta pakalpojumu uzņēmumā, kā arī vadīja savu interneta žurnālu māmiņām, kur runāja par sievietes un bērna veselību. Lēmums pamest Ukrainu, kur joprojām ir viņas vīrs un tēvs, Jūlijai bijis smagākais viņas dzīvē, un noteikti būtu palikusi, ja vien ne bažas par dēla dzīvību.
“Nedēļu vēl gaidījām, kaut ko cerējām, bet, kad krievu okupanti sāka masveidā nogalināt arī bērnus, man nācās pieņemt šo smago lēmumu.” – savos pārdzīvojumos dalās Jūlija.
Ukrainas cilvēki līdz pat pēdējam brīdim nav ticējuši, ka kaut kas tik prātam neaptverams varētu notikt, ka kāds cilvēks vispār spēj būt tik vājprātīgs, lai ko tādu uzsāktu. Arī Jūlija līdzīgi daudziem tautiešiem līdz četriem rītā lasījusi ziņas, tad uz brīdi iemigusi, līdz viņu pamodinājis vīrs ar ziņu, ka Kijivas bombardēšanas ir sākusies …
Lēmumu aizbraukt Jūlija pieņēmusi stundas laikā, kad sapratusi, ka bērnam Ukrainā vairs nav droši. Atvadīšanos no vīra, nezinot, vai vēl kādreiz viņu satiks, Jūlija sauc par dramatiskāko savas dzīves notikumu.
Desmit stundas sēžot uz grīdas pārpildītā vilcienā abi ar Platonu aizkļuvuši līdz Ļvivai, kur viņus uzņēmusi brīnišķīga brīvprātīgo ģimene, kas palīdzējuši arī tālāk tikt līdz Krakovai, no kurienes izdevies dabūt lētas Ryanair aviobiļetes uz Rīgu.
Par to, kā šie pārdzīvojumi ietekmējuši Jūlijas un viņas dēlu, un kā viņi jūtas Latvijā, kuras tautai ir ļoti pateicīgi – skatieties šajā video!
