«Ir sajūta, ka politikā vairs neatgriezīšos.» Ilzes Viņķeles pārdomas sagaidot 50. dzimšanas dienu

Labi jūtos jebkurā vecumā, taču vislabāk, sākot ar 25 gadu sasniegšanu. Jo tad plus/mīnus sāku vilkt kopā atbildes uz Zatlera slaveno eksistenciālo jautājumu – kas es esmu?

Uz jautājumu, kā jūtas dzimšanas dienas priekšvakarā, Ilze Viņķele priecīgi iesaucas: «Brīnišķīgi! Nav iemesla bēdāties. Esmu vesela, gadus nejūtu.» Liela balle ar banketu un simts viesiem nebūšot. «Kā tad es varu atzīmēt, ja premjers ar veselības ministru to aizlieguši? Pasvinēsim klusi ģimenes lokā ar bērniem, apēdīsim torti,» saka Ilze. Latgalē, kur viņa dzimusi, lielās jubilejas svin radu pulkā pie gara, bagātīgi klāta galda un ar dančiem. «Man ir jaukta ģimene – mamma latgaliete, bet paps – kurzemnieks. Un mūsu ģimenē šādas lielas balles ar radiem netika rīkotas. Toties atšķirībā no vecākiem man gan patīk ballēties! Patīk rīkot svinības pat bez liela iemesla. Ar prieku uzņemos pasākumu rīkošanu draugu un radu lokā. Ar draudzenēm runājām, ka cilvēki ir noilgojušies pēc kopā būšanas. Meitenes noilgojušās pēc tā, ka var sapucēties un uzvilkt augstpapēžu kurpes. Tāpēc, tiklīdz beigsies ierobežojumi, tā uzreiz rīkošu balli,» sola Ilze.