«Kad Rihards nāca pasaulē, viss sagriezās citādāk.» Riharda Snikus vecmāmiņas stāsts

Rihards mūs sagaida smaidot – no viņa staro labestīgums, sirsnīgums, var just, tiešām ir priecīgs, ka esam atbraukušas ciemos. Kad sākam abus fotografēt, Rita stingri saka: «Rihard, turi abas acis vaļā, lai būtu smuki!» – un piebilst, ka viņš jau vairs negribot klausīt… «Dažreiz mazliet paklausa, tomēr reizēm ir nepielaužams.

Manis drīz vairs nebūs, kas tevi pieskatīs?

Laikam viņš ir pāraudzis to vecumu, kad varu kaut ko tā vienkārši iestāstīt, kaut gan es to daru, lai viņam būtu vieglāk. Rihardam sāp mugura, un mugurkauls ir kā savērpies, spiež uz nerviem… Mēnesi pirms braukšanas uz Parīzi bija pavisam traki – Rihards nonāk lejā pa trepēm, grābstās ar rokām gar sienām, no sāpēm nezina, kur likties un kā nostāties uz kājām.