Ilze Dobele – TV ekrānā jau 30 gadus: Man sejā ļoti tieši redzams, kā es jūtos

– Ja vien no debesīm nebūtu nākusi tik smidzinoša migla, man būtu gribējies no redakcijas uz Zaķusalu atnākt kājām. Jums patīk staigāt?
– Taisnība vien ir Ziedonim – tas ceļš, ko ejam, palīdz mums domāt un domas noformulēt. Man arī šad tad piemetas staigātājs – eju, eju, tad apstājos, kaut ko daru, un pēkšņi atnāk atbilde. Biju pavisam nedaudz pazīstama ar Ausmu Kantāni, vienā reizē satiekoties viņa teica: «Ilze, nu redz, cik jūs precīzi esat sapratusi to Ziedoņa staigāšanu.» 

Man nemaz nebija nodoma nonākt televīzijā. 

– Bet kā jums pašai šķiet, vai skatītāji tā pa īstam saprot jūsu darbu Panorāmā? 
– Droši vien ir priekšstats, ka atbraucu nolasīt ziņas un dodos mājās. Atceros, diktore Laimdota Rone stāstīja, ka viņas laikā par partijas kongresiem tekstu vajadzēja mācīties no galvas un nedrīkstēja nevienu vārdu pateikt no sevis. Bet to, ko nozīmē mans darbs, laikam saprot tikai tie, kas to dara, un mūsu nav daudz.