Aktrise Sandra Kļaviņa: Pēc šķiršanās man ilgi likās, ka vairs nemācēšu būt viena

– Pavasarī bijām neziņā, kāpēc tu nepiedalies atjaunotās JRT ēkas atklāšanas pirmizrādēs, kur spēlēja visa trupa. Bažījāmies, vai neesi pametusi teātri. Par laimi, atkal esi uz skatuves. Bet kas īsti notika?
– Vajadzēja iepauzēt. Intensīvā div­padsmit stundu darba slodzē trīsdesmit gadu garumā biju sevi garīgi un fiziski iztērējusi: ilgi psiholoģiski turēju sevi grožos, jo nebija laika žēlot; sevis taupīšanu atliku. Tad vēl nopietni saslima mamma, bija operācijas. Sajūta, ka baterija sāk nosēsties, parādījās ar izrādi Krizantēmas. Tā man tagad saistās ar nesaprotamu periodu, kurā sevi pazaudēju. Grūti ir kaut ko raidīt skatītājam, ja esi tukšs. Man parādījās bailes kļūdīties, pat runāt. \

Biju par sevi tik nepārliecināta, ka sāku šaubīties, vai nodarbojos ar īsto profesiju. Nespēju koncentrēties, naktīs gulēju vien pāris stundu. Mājās darīju nepieciešamo, centos mammai nogurumu neizrādīt, bet darbā cīnījos ar apziņu, ka nav enerģijas. Ar gribasspēku vien uz skatuves kāpt nevar. Esmu ļoti spītīga. Nav laba īpašība, bet dzen uz priekšu. «Ak, jūs sakāt, ka nevaru? Bet es varu!» Bērnišķīgi, augstprātīgi.