«Tieši neizdošanās, neiegūšana, nedabūšana, ir daudz svētīgāka, barojošāka nākotnei.» Aktieris Uldis Anže

Man ir brīnišķīgi bērni. Nepaklausīgi, palaidnīgi… Var vienā brīdī viens otru tik ļoti mīlēt un tad viens otru kaitināt un pāri viens otram darīt.

Teātra mājaslapā par viņu teikts, ka Uldis ir aktieris ar laimīgu skatuves mūžu. Spēlējis gan cēlus varoņus, gan jūtīgus mīlētājus, gan apburošus, gan atbaidošus neliešus un pat dzīvniekus. Bet reizē arī – sarežģīts cilvēks, kurš risina sarežģītus jautājumus dzīvē un uz skatuves. Taču, šķiet, publiskas sarunas ārpus skatuves viņam nepatīk. Gatavojoties sarunai, atrodu kādu dažus gadus vecu Rīta Panorāmas ierakstu ar dziedošo aktieru ansambli Greizais ratiņš. Pārējie trīs Ratiņa kungi – Juris Hiršs, Ivars Puga, Normunds Laizāns – stāstīja un jokoja cits caur citu, bet Uldis tikai klusēja un smaidīja. Līdzīgi kā viņa Kārlis Skalbe tikko pirmizrādītajā seriālā Emīlija. Latvijas preses karaliene. Lai kas notiktu, viņš kūpina savu pīpi un tikai paretam ko saka. 

Skalbe un igauņu vecmāmiņa

«Tā man bija brīnišķīga iespēja – divus mēnešus ar jaukiem, talantīgiem kolēģiem strādāt pie tādas brīnišķīgas personas lomas kā Kārlis Skalbe. Esmu lasījis Skalbes vēstules, atmiņas par Skalbi, protams, pasakas. Zinu viņa politisko darbību – Skalbe taču bija ceturtās, Ulmaņa atlaistās, Saeimas deputāts, Latvijas patriots un demokrāts. 

Par Skalbi manā dzimtā ir savs stāsts. Mans vectēvs Jānis Anže bija Valkas pagasta vecākais, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Kad tuvojās padomju armija, vectēvs saņēma ziņu, ka viņu jau meklē sarkanāk noskaņoti latvieši, kam acīmredzot pagasta vecākais nepatika. Ģimene ar pieciem maziem bērniem devās bēgļu gaitās. Bet vēl turpat, Valkas mežos netālu no Gaujas, nelabvēļi viņus panāca un vectēvu kopā ar brāli aizveda. Tā kā vectēvs neatgriezās, vecāmāte ar bērniem un ratu aizmugurē piesietu gotiņu bēga tālāk uz Kurzemi.