Seksa apskatniece Zelda: Viņš visādi ir tik lielisks, bet tas viņa dēls…

Agrāk, cenšoties iepazīties, automātiski atskaitīju tos vīriešus, kuriem pēc 40+ gadu vecuma bija mazi bērni.

Vai jums ir tā bijis, ka pēkšņi kāda tēma, pilnīgi negaidot, it kā uzglūn no katra stūra un liek aizdomāties? Man nupat tā ir par to, kā sadzīvot ar otrās puses atvasēm. Jo vienlaikus bija gan stāsts no kosmētiķes piedzīvojumu arsenāla, gan paziņas aplauzieni, gan vienas latviešu filmas pirmizrāde pirms pirmizrādes. Par laimi, personīgi man šī lieta vairs nav aktuāla, meita izaugusi… Bet – kas lai zina… Vispār jau tagad tāda iespēja, ka bērnu līdz pilngadībai audzina abi viņa bioloģiskie vecāki vienā mājsaimniecībā, ir samērā reta. Kāds no vecākiem izveido jaunu ģimeni, kurā pirmais bērns kļūst par ciemiņu, kāds cits savukārt nonāk ģimenē, kur jaunajam partnerim jau ir kāda atvasīte… 

Agrāk, cenšoties iepazīties, automātiski atskaitīju tos vīriešus, kuriem pēc 40+ gadu vecuma bija mazi bērni vai arī viņi dzīvoja kopā ar jebkura vecuma bērniem. Kāpēc tik nežēlīgi, ja man pašai tolaik bija skolas vecuma meita? Jo… jo ir tā, ka savs bērns ir savs, bet iemīlēt svešu varētu būt grūti. Vismaz man ir tā, bet cilvēki jau ir dažādi. Tālab neko nepārmetu tiem, kuri arī mani atskaitīja, tikko uzzināja, ka meita vēl ir salīdzinoši nepieaugusi. Bez visa tā, kas saucas «iemīlēt svešu bērnu», vēl ir arī tas, ka partnerim un bērnam vajadzīga vismaz sapratne un cieņa vienam pret otru, jo būtu pabriesmīgi atrasties pa vidu tam, ka vīrietis nesaprotas ar manu meitu, vai arī būt ļaunajai un sliktajai kāda vīrieša bērna acīs. Bērni, kuri vēlas izjaukt vecāka attiecības ar kādu jaunpienācēju, ir gatavi paveikt vistrakākās lietas, lai tikai tā tur vai tas tur kapitulētu un aizietu.