Kalnos nevienam nav naudas un visi ir bagāti. Ceļā uz Akonkagvas virsotni

Brāzmas grūti novērtēt, bet sajūtas kā vēja tunelī. Brīžiem nākas mesties četrrāpus, lai nenopūstu pāris kilometru zemāk.

Uzņēmējam Andrim Balodim vienmēr paticis ceļot. Un nevis vienkārši ceļot, bet kāpt kalnos. No hobija izauga viņa ģimenes bizness – veikals Virsotne. Un šajā hobijā Andris dalās ar visiem, kuri gatavi viņam sekot pasaules virsotnēs. Himalaji, Andu kalni, Kilimandžāro – šajos kalnos viņš kāpis daudz, līdzi vedot nelielas grupas. Brīdī, kad lasi šīs rindas, Andris gatavojas kāpt Everestā. Kamēr tas vēl nav noticis, top stāsts par kāpšanu Dienvidamerikas augstākajā virsotnē Akonkagvā, kur viņš devās kopā ar pieciem cīņu biedriem – Viju, Gintu, Vladimiru, Jāni un Edmundu. Andris šeit atgriezās jau trešo reizi, bet atzīst, ka vairāk par pašu Akonkagvu viņam patīk argentīniešu kultūra, ēdiens un vieglā dzīves uztvere.
Kalna apkārtnē ir daudz skaistu virsotņu, kurās skati ir ne mazāk iespaidīgi kā Akonkagvā.