Kā vīrietis mīl un cieš, esot cietumā? Pieredzē dalās Vilnis Štrams un Staņislavs Okoļzins

• Pirmoreiz ieslodzījumā nonākušo ilgas pēc sievietes un bērniem mēdz būt tik smagas, ka vīrieši raud neslēpjoties.

• Ir gadījumi, kad vīrietis ­ieslodzījumā atrod vēstuļu draudzeni no sieviešu cietuma. Reiz kāds pāris aizrakstījies pat tik tālu, ka izlēmuši precēties.

• Gadās, ka ieslodzījumā nesen nonākušie zvana mammai, bet nevar saņemties piezvanīt sievai.

Vissmagāk atraušanu no attiecībām pārdzīvo cilvēki, kas nebrīvē nonāk pirmoreiz. Paiet zināms laiks, kamēr viņi izprot un pieņem sistēmu un ar saviem tuvajiem iemācās komunicēt citādi. Pirmoreiz ieslodzījumā nonākušo ilgas pēc sievietes un bērniem mēdz būt tik smagas, ka vīrieši raud neslēpjoties. Tikmēr tie, kas cietumā atgriežas atkārtoti un ieslodzījumā jūtas kā komandējumā, šīs ­pārmaiņas tik asi neuztver. 

Vīriešus, kam ir attiecības vai ģimene, ieslodzījuma sākumposmā parasti ļoti interesē, kā tuvinieki mājās tiek bez viņa galā. Būt nebrīvē ir kā mazliet nomirt – nespēt būt klāt ar prātu un rokām, bet vienlaikus censties pieskatīt. Ja ieslodzītajam ir labas attiecības ar advokātu, informāciju par ģimenes ikdienu var saņemt no viņa, ja ne – atliek tikai rakstīt, zvanīt vai gaidīt tikšanos.