«Briesmīgi ir nezināt, kur ir tavi bērni.» Jevgeņija stāsts – viņu sagūstīja okupanti

Ir auksts ieilgušās ziemas vakars vienā no Rīgas mikrorajoniem. Jevgeņijs iznāk sagaidīt pie kādas no piecstāvu mājām, kur viņa ģimene īrē dzīvokli. Mājās ir gan bērni, gan sievasmāte, kuru viņš atvedis uz Latviju, un tas ir pirmais neparastais fakts šajā stāstā. Jo Jevgeņija sieva pameta viņu un bērnus, kad jaunākajai meitai nebija vēl gads. 

Matvejam rūpīgi uzliku somu ar savu telefonu, gribēju viņam savu ķēdīti ar krustiņu atdot, bet Matvejs teica: «Nevajag, tēt, lai tevi sargā.»

Kamēr runājam, bērni turpat vien ir, un man nedaudz neērti uzdot jautājumus par viņu mammu.