(18+) Lielās sekspektācijas jeb Kāpēc par seksuālajām vēlmēm ir jārunā

Ja es tev sniedzu to nirvānu, ko sniedz mana mute, tad es sagaidu, ka es dabūšu pretī vismaz daļu no tā, ko tu pa dienu darīji ar saldējumu Pols.

Man kā latentajai patriarhāta piekritējai, protams, imponē ideja, ka vīrietim būtu jāuzņemas iniciatīva, jānodrošina labsajūta kā sev, tā man, ir jābūt kungam un ķēniņam un jāizrāda bezierunu rūpes, kamēr es pati klusēju, bet ceru, ka vīrietis pats sapratīs, ko es gribu. Seksā.

Laiku pa laikam, lasot internetā dažādas diskusijas par seksu, tās mani tiešām pārsteidz. Es līdz šim nebiju iedomājusies, ka tik liels vairums pieaugušu cilvēku domā, ka vīrietis ir tas, kurš seksā faktiski piedalās vienīgais, jo viņam acīmredzot ir jābūt lielākai pieredzei, viņam jāzina, ko un kā darīt tālāk, kamēr sieviete guļ (vai stāv, tup, nevienu netiesāju) un neko nesaka, jo kauns un bail pateikt, ko viņa grib. Es biju pārsteigta, ka ceļamies un krītam par ideju «bet tas taču ir pašsaprotami, ka viņam ir jāzina/jājūt/jānolasa mani», kamēr mēs vienlaikus cīnāmies pret stigmu, ka, ja vīrietis ir gulējis ar vairākām sievietēm (lasīt: uzkrājis pieredzi), tad viņš ir malacis, bet, ja sieviete ir gulējusi (lasīt: uzkrājusi pieredzi) ar vairākiem vīriešiem, tad viņa ir vieglas uzvedības.

Un tomēr, runājot par pašsaprotamām lietām, pašsaprotami, piemēram, ir regulāri mazgāt rokas, bet mēs tagad izdodam n-tos tūkstošus eiro par to, lai cilvēkiem atgādinātu, ka jāmazgā rokas, un par Latvijas galveno influenceri tagad ir kļuvis Uga Dumpis. Nekas nav pašsaprotami. Jo īpaši, ja ir runa par to, ko mēs katrs kā personība gribam un kas mūs ­uzbudina.