«Tu vari rīkoties no visas sirds ar labākajiem nodomiem, bet viss sagāžas.» Mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis

Kopā ar sievu savulaik adoptējām divus bērnus un likām cerības uz to, ka daba vai medicīna atrisinās viņu veselības problēmas. Tas nenotika!

Esmu ārsts, tādēļ slimības, traumas, nelaimes, pārdzīvojumi, ciešanas kļuvuši par manas dzīves sastāvdaļu. Bet cilvēki, kas ar ko tādu saskaras pirmoreiz, savu situāciju var uztvert kā traģēdiju un sevi ar to iznīcināt. Mācītājs Pols Trips saka – you trouble your own trouble. Tu ar savu domāšanu radi papildu problēmu. Tavas domas par situāciju bieži vien ir daudz traģiskākas nekā pati situācija. Piemēram, kādam cilvēkam traumēts mazais pirkstiņš. Jā, nav patīkami, jā, zaudēta daļa no tā. Un šim cilvēkam tā ir dzīves traģēdija. Koncentrēšanās uz savu mazo pirkstu cilvēku iznīcina. Tai pašā laikā man bijuši arī pacienti lauksaimnieki, kas negadījumā zaudējuši roku līdz plecam. Un dzīvo tālāk! Vispirms nosauc lietas īstajos vārdos – es esmu vainīgs, nevienu citu nelaimē nevaru vainot, bet mēģināšu dzīvot tālāk, mācīties no pieredzētā un turpināt strādāt. Cilvēki sēžas atpakaļ lauku tehnikā, strādā ar vienu roku un izdara ļoti daudz. 

Mani no līdzsvara izsita situācija ar pandēmiju. Joprojām neesmu atguvies. Izglītoti cilvēki, kas citkārt spēj pieņemt loģiskus, racionālus lēmumus un izteikt saprātīgus spriedumus, vienā šaurā jautājumā, kas attiecas uz pandēmiju, pēkšņi kļūst emocionāli, tikai uz sevi vērsti. Jautājums par Covid-19 tiek analizēts, tikai rēķinoties ar sevi.