Ārste – līdz pēdējam. Ilze Aizsilniece dzīvesbiedra Jāņa Jenža atmiņās
Viņa aizgāja pirms gada, 11. maijā. Ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, viena no kustības Veselīga Latvija iniciatorēm un tās līdzdibinātāja, Anniņas mamma un Jāņa Jenža dzīvesbiedre. Sestdienas pēspusdienā, 17. maijā, Rīgas Lutera draudzes Torņakalna baznīcā, redzot Ilzes pavadītāju garu garo rindu, radās sajūta, ka puse Rīgas palikusi bez savas dakteres.
Foto: Ieva Andersone
Ilzei bija raksturīgi dāvāt padomu vai ievirzi, neuzspiežot un nepamācot, ka – tikai tā un ne citādi. Šķiet, ka viņa joprojām šādi dara. Jo atziņas, pie kurām caur Ilzes aiziešanu ir nonākuši abi viņas tuvākie cilvēki, viņas ģimene – Jānis un Anniņa –, ir tieši tādas, no tīras sirds un pateicībā dzimušas.
Tālāk saruna ar Jāni Jenzi, Ilzes dzīvesbiedru, Latvijas Restorānu biedrības prezidentu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un Biznesa augstskolas «Turība» docentu.
Šodien ir tikpat skaista diena, kā Torņakalna baznīcā atvadoties no Ilzes. Debesis zilas, zilas, saulīte, pumpuri plaukst maigā zaļumā, baltās sveces. Jāni, kā jums pagājis šis pirmais gads bez Ilzes?
Ļoti pietrūkst Ilzītes vieduma, padoma, ideju, jaudas, beznosacījumu cilvēku mīlestības. Mēs jūtam, ka viņa mūs pieskata, un sūtām siltas domas pretī. Lai viņai viss tur augšā ir gaiši un labi.
Es domāju, ka pēdējie divi gadi ir bijuši manā dzīvē vissmagākie. Jo arī slimības gads pavisam nebija viegls. Lai saprastu un pieņemtu, kas noticis, pagāja laiks. Tiek izdzīvotas visas tās pašas fāzes, kas ir pašiem slimniekiem, – gan dusmas, kad lielais jautājums: KĀPĒC? Kāpēc Ilzītei, kura palīdzēja citiem ātri diagnosticēt smago slimību – vēzi – un pat atveseļoties no tās?
Ilze izvēlējās savu aiziešanas ceļu kā – es tagad lietošu vārdu – svētā. Faktiski mocekļa ceļu – viņa nelietoja atsāpinošus medikamentus, nekādus opiātus. Viņa gribēja iziet cauri pēdējam procesam ar skaidru apziņu, jo uzskatīja, ka tā ir viņas karma, viņas ceļš.
