«Izvēlējos matemātiku, jo gribēju apprecēties!» Ilze Dzene par to, kāpēc sievietei pašai jāpaņem no dzīves labākais

Ilze, tev ir četras meitas. Gaidīji septembri?

Emocionāli gatavoties sāku jau augusta sākumā – zināju, ka būs jāsaplāno pulciņi, kaut kas pārklāsies, mūzikas skolā būs jālūdz pārcelt kādu nodarbību. Visur cenšos veidot labas attiecības, lai bērnu grafikus varētu normāli salikt.

Meitām ir 16 un 14 gadu, dvīnēm – 10. Menedžmenta ziņā esam pašā grūtumā. Dvīnes iet mūzikas skolā un futbolā, vidējā meita – krosmintonā, mūzikas skolā un mākslas studijās, vecākā mācās starptautiskā bakalaurāta programmā un sporto. Ar vīru mums ir vienošanās: es meitenes vedu turp, viņš savāc un ved mājās. Dzīvojam Rāmavā, netālu no Dienvidu tilta. Jaunākās uz netālo sākumskolu, cik ilgi iespējams, brauc ar riteņiem, vecākās mācās 1. un 3. ģimnāzijā Rīgā. Jau laikus viņām teicu: gatavojieties matemātikas eksāmenam un tieciet tajās ģimnāzijās, kas ir ērti sasniedzamas! Tā bija baigā motivācija!

Kā tev pašai gāja skolā?

Esmu no Valmieras un ar to ļoti lepojos. Ir sajūta, it kā es būtu saņēmusi dārgu, ekskluzīvu izglītību kādā Šveices privātskolā. Valmieras Viestura vidusskolā mācījos pie izciliem pedagogiem un izcila direktora Ivara Brieža. Skaidri zinājām – skolā ir noteikumi, un, ja tos neievērosim, būs sekas. Skolā mūs nostādīja garās līnijās, direktors runāja ļoti tieši. Kad mani bērni sāka iet vienā no Rīgas centra skolām, sapratu, ka neko tādu pati neesmu pieredzējusi. Mani pārsteidza skolas vadības un skolotāju nespēja risināt smagas situācijas. Un viņus var arī saprast. Gan jau ir dzirdēta mūsdienu tendence: ja bērnam ir grūtības, uz skolu vecāks nāk kopā ar juristu. Ja skolotājam pretī tiešām sēž vecāki ar advokātu, ko daudz tur var atrisināt!?

Gribi teikt, ka vecāki ir mainījušies?

Dzīvojam laikmetā, kurā var izrādīt necieņu pret skolotāju – un tam nebūs nekādu seku.

Tad jau skolotāja profesijas prestižs ir mainījies!

Cieņa ir jānopelna. Mūsdienās nevienu neciena tikai tāpēc, ka viņš ir vecs vai ir skolotājs. Problēma drīzāk ir tajā, ka šobrīd bērns diemžēl var atļauties darīt gandrīz jebko, un tam bieži nav nekādu seku. Labi, aizvedīs pie skolas sociālā pedagoga, kur bērns apēdīs ledenes un padzersies ūdeni, bet uzvedība no tā nekļūs cieņpilnāka.