Gido Kokara meita Maija: Ar tēti tikāmies tad, kad kādam no mums to vajadzēja

Maija Kokare ir viņa vecākā meita, dzimusi pirmajā no trijām laulībām.

«Dvīņubrāļi Kokari, kuri mudināja dziedošo latviešu tautu iztaisnot piedienības saliekto muguru un parādīt mums pašiem, cik stipri esam, kad dziedam. Divi bezbailīgi Gulbenes puikas, kuri pacēla latviešu kordziedāšanas tradīciju kā jūras malā izmestu dzintaru un, piešķirot neatkārtojamības slīpējumu, padarīja to par pasaulē atpazīstamu spožu, zeltgodalgotu zīmolu,» tā savulaik rakstīja Laima Muktupāvela, palaižot tautās savu grāmatu Brālibrāli. Balsu burvji brāļi Kokari.

Ir gājuši gadi, un nu afišas un reklāmas vēsta, ka 14. augustā ar svētku dziesmu vakaru Brālibrāli tiks ieskandināta atjaunotā Lielā estrāde Mežaparkā. Koncerts ir veltījums Imantam un Gido Kokariem viņu simt gadu jubilejā, un, kā asprātīgi tiek norādīts, – Brāļiem Kokariem 200.

Dziesmu vakarā dvīņiem (Imants piedzima 16. augustā, bet Gido jau pēc pusnakts, tātad nākamajā dienā – 17. augustā) tuvās kompozīcijas dziedās Rīgas kamerkoris Ave Sol un apmēram 400 dziedātāju lielais Latvijas diriģentu koris. Un vēl šajā vakarā uzņems pirmos kadrus filmai Daiļuma dārzs, kas, protams, stāstīs par brāļiem un viņu veikumu mūsu kormūzikā. 

Bet jau pieminētā grāmata Brāli­brāli tapa ciešā sadarbībā ar dvīņiem, un tur ir arī šāda epizode par tikšanos ar kādu franču diriģentu, kurš «..tarkšķēja skaistus, ausīm viegli pārslīdošus vārdus par mūziku un brīnumiem mūzikā. Un tad pēkšņi, it kā attapdamies, paskatījās uz abiem. Dvīņi, viņš izsaucās! Jā, jā, jā, kā es to varēju nesaprast, viņš murmināja. Sakoncentrējies, kā vēstīdams ne savā balsī, izteica: «Vai zināt, ka viens no jums ir no saules, otrs no mēness?» Oho! To tikai brāļiem vajadzēja.