SADARBĪBĀ AR

www.bauskasslimnica.lv 📞63923433
Jā, tāda ir Bauskas slimnīcas dermatoloģe LAURA AGNESE PAULIŅA. Daktere ir pēdējā gada rezidente, bet jau sevi apliecinājusi kā empātiska ārste, kura gatava ne vien iedziļināties problēmā un meklēt iespējas, kā palīdzēt, bet arī vēl un vēl atgādināt, ka sava āda mums ļoti jāmīl.
Vecums: 27 gadi.
Hobiji: kokles spēlēšana un slēpošana. Labprāt lasa grāmatas.
Rūpes par sevi: aptuveni divreiz gadā nodod asins analīzes un ikdienā izbauda garas pastaigas. Ja atliek laiks – sporto. Apzinīgi lieto saules aizsargkrēmus.
Dzīves moto: vienmēr teikt jā iespējām, jo tikai tā var uzzināt, kurp tās aizvedīs!
Saprotu savus pacientus
«Skolā man labi padevās eksaktās zinības, tāpēc kļūšanu par ārsti sāku apsvērt jau 8. klasē. Mani ļoti interesēja šī nozare, tāpēc par mācību ilgumu nesatraucos, zināju – ja man tas patīk, laiks paies ātri. Un tā arī bija! Savukārt dermatoloģijā nonācu, jo mani vienmēr fascinējis visu uztvert vizuāli – arī mācoties es daudz ko vizualizēju un tā lietas labāk palika atmiņā. Dermatoloģija ir ļoti vizuāla nozare – mēs redzam kādu problēmu vai ādas bojājumu, vērtējam, kā tas mainās, kas uzlabojas… Vēl dermatoloģijā šobrīd ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un līdz ar to arī iespējas palīdzēt pacientiem. Man patīk, ka dermatoloģijā nav nozare tikai par ādas saslimšanu, bet arī par cilvēka psiholoģisko labsajūtu. Ādas kaites ļoti korelē ar cilvēka psihoemocionālo noskaņojumu, un man ir prieks ne vien palīdzēt uzlabot ādas situāciju, bet arī mainīt cilvēka emocionālo pašsajūtu. Patiesībā arī es pati pusaudžu gados esmu cīnījusies ar ādas problēmām un zinu, cik nelāgi tāpēc var justies.
Dermatologs ir ļoti konkurējoša profesija, tāpēc visai agri studiju laikā vēlējos saprast, kurā virzienā vēlos iet, un sāku volontēt. Mana pirmā skolotāja bija daktere Alise Balcere, kurai liels paldies par to, ka viņa iesaistīja mani pētniecībā, un jau kopš pirmās dienas, kad aizgāju pie viņas uz pieņemšanu, es sapratu – tas tiešām ir tas, kas man patīk.»
Visos vecumos!
«Dermatoloģija ir ļoti plaša nozare, bet laika gaitā esmu sapratusi, ka man profesionāli vislabāk justies liek darbu kombinēšana – gan strādāju ar dažādām ādas saslimšanām, iekaisīgām un infekciozām dermatozēm, sēnītēm, gan palīdzu gūt estētisku rezultātu, piemēram, uzlabojot rētu izskatu pēc ilgstošas cīņas ar akni. Pateicoties dažādām aparātu tehnoloģijām, variantu palīdzēt ir ļoti daudz!
Savus pacientus varu iedalīt vairākās grupās, bet pārsvarā tie ir jaunieši no 10 līdz 20 gadu vecumā ar šim vecumam raksturīgajām ādas problēmām, un cilvēki virs 50 gadu vecuma, kuriem biežāk ir dažādi ādas veidojumi, saulītes radītās sekas. Bet kopumā strādāju bez vecuma ierobežojuma – sākot jau ar zīdainīšiem.
Pat ja nav nekādu sūdzību, reizi gadā izvērtēt ādas veidojumus nāktu par labu katram – gan bērniem, gan pieaugušajiem visos vecumos. Apskatē izvērtējam, vai radušies kādi jauni, vai nemainās esošie veidojumi… To izdarīt var jebkurš dermatologs jebkurā kabinetā, izmantojot dermatoskopu jeb tādu kā īpašu palielināmo stiklu. Īpaši vērtīgi ir aplūkot veidojumus uz muguras, jo tā ir vieta, kur mēs paši sevi nevaram apskatīt, bet kas, piemēram, vasarā staigājot ar atsegtu ādu, ir būtiski pakļauta saules iedarbībai. Bieži pacienti dermatologa kabinetā ir vīrieši – jo sievas kungiem uz muguras pamanījušas aizdomīgu dzimumzīmīti.»
Pat ja nekas nekaiš, pie dermatologa reizi gadā vajadzētu atnākt katram!
Sargāties no saules nedarbiem
«Savā praktiskajā ārstes pieredzē daudz saskaros ar saules radītiem ādas bojājumiem. Cilvēkiem būtu vērtīgi saprast, ka kaitīgums, ko gūstam no saules un arī sauļošanās solārijā, dzīves laikā sakrājas un savu ietekmi var izpaust arī pēc vairākiem gadu desmitiem. Pārsvarā ļaundabīgi saules radīti ādas bojājumi sastopami vecumā pēc 60 gadiem, bet arvien biežāk tie parādās arī cilvēkiem pēc 30 gadiem. Par laimi, pacienta profils sāk mainīties un cilvēki tiešām sāk kļūt apzinīgāki un saudzēt savu ādu, bet vienlaikus redzams, ka izglītošanai vēl ir daudz vietas… Piemēram, tagad tuvojas siltais laiks, un ikvienam der paturēt prātā, ka vislabākā aizsardzība no saules bīstamajiem darbiem būs neiet tiešos saules staros, valkāt nosedzošu apģērbu, cepuri un lietot krēmu ar SPF filtru. Vai, lietojot līdzekļus ar aizsargfiltriem, nenomāksim D vitamīna uzņemšanu dabiskā veidā? Nē, jo fizioloģiski nemaz nevaram organismā uzkrāt lielas D vitamīna rezerves. Lai gūtu no saulītes labumu, pilnīgi pietiekami ir 15 minūtes atrasties saulē ar atklātiem apakšdelmiem. Otrs arguments – medicīnā mēs visu vērtējam no risku un ieguvumu skatpunkta. Nav vērts riskēt ar ādas apdegumu, lai iegūtu D vitamīnu – tam ir efektīvākas metodes.»
Motivācijai IR nozīme
«Man ir ļoti paveicies ar saviem pacientiem! Viņi ir ļoti jauki un atsaucīgi cilvēki, un man katra darba diena rada gandarījumu. Ārsta darbu ļoti atvieglo cilvēku pašu motivācija, jo līdzestība dermatoloģijā ir ļoti svarīgs komponents. Piemēram, ārstējot atopisko dermatītu, ļoti svarīga ir regulāra ādas mitrināšana, tiklīdz to pārtrauc, simptomi atkal var pasliktināties. Motivācijai nozīme ir arī tāpēc, ka risinājums ne visos gadījumos ir atrodams ātri – nereti paiet ilgs laiks, līdz nonākam pie iedarbīgākas terapijas. Bet pacientiem šajā ceļā vienmēr atgādinu, ka galvenais ir nenolaist plecus, un risinājums vienmēr ir! Komunikācijā ar pacientiem cenšos būt saprotoša, bet vienlaikus reālistiska, izstāstot, kāds ir paredzamais ārstēšanās ilgums, kā var veikties, kad taktiku var nākties mainīt. Ja paredzu, ka process būs garāks, cenšos pacientu tam sagatavot, jo esmu sapratusi, ka tad viņš ir daudz atvērtāks ļauties un rēķinās, ja kaut kas neiet pēc plāna. Par to, kā komunicēt ar pacientiem, esmu ļoti daudz mācījusies no dakterēm Alises Balceres un Ilzes Upenieces. Manā ārstes personības veidošanās ceļā liels nopelns ir arī dakterei Gerdai Bērziņai – viņa mani ir trenējusi domāt un meklēt risinājumus sarežģītās situācijās. Jo dermatoloģija nav tikai par ādu, nereti cēlonis meklējams dziļāk, iekšķīgās slimībās.»
Bauda strādāt ārpus Rīgas
«Esmu dzimusi un augusi Rīgā, bet ļoti novērtēju iespēju strādāt reģiona slimnīcā. Ārpus galvaspilsētas cilvēki ir citādāki – draudzīgi kolēģi un ļoti sirsnīgi, atvērti pacienti. Tā ir kopienas sajūta. Apzinos, ka reģionos cilvēkiem nokļūt pie speciālistiem ir daudz mazākas iespējas, tāpēc ar izaicinājumu raugos uz tur risināmām problēmām, kas nereti ir ieilgušas, samilzušas… Reizēm nodomāju: šo pacientu būtu bijis labi satikt daudz agrāk… Tas trenē arī manu ārstes intuīciju un spēju meklēt risinājumus. Un risinājums vienmēr ir!
Man ir svarīgi strādāt vidē, kas veicina izaugsmi un ir daudzpusīga, un Bauskas slimnīcā dermatoloģijas lauciņš šobrīd mērķtiecīgi attīstās. Ir pieejamas gan lāzerprocedūras dažādu ādas problēmu risināšanai, piemēram, labdabīgu veidojumu noņemšanai, rētu ārstēšanai, ādas tekstūras atjaunošanai, gan injekcijas un procedūras ādas estētiskas uzlabošanai – biorevitalizācija, mezoterapija, botulīna toksīna injekcijas.»
Vienoti kokles skaņās
«Manā ģimenē neviens nav ārsts, tuvinieki vairāk saistīti ar matemātiku, ekonomiku, mūziku… Un arī es pati jau kopš septiņu gadu vecuma spēlēju kokli. Kādu laiku biju paņēmusi pauzi no mūzikas, bet diezgan ātri kokles sāka pietrūkt… Tāpēc tagad esmu atsākusi un spēlēju ansamblī Raksti. Ar draugiem no mūzikas skolas laika katrs esam nokļuvuši citā profesijā, bet, kad satiekamies un spēlējam kokli, mūs visus tas aizrauj un esam tajā vienoti. Kokle ir veids, kā varu aizbēgt no ārpasaules. Piedzīvoti skaisti pasākumi – koncerts Tiguļkalnā, Dziesmu un deju svētki… Secinu, ka, lai cik aizņemta būtu ikdiena, mūzika man palīdz – kad esmu muzicējusi, arī man pašai ir vieglāk mācīties. Mūzika ļauj atslēgties no visa. Un atslēgties man ļauj arī ceļojumi. Agrāk nesapratu, kādēļ kaut kur jābrauc, lai atpūstos, kādēļ to nevar darīt mājās?! Bet tagad piekrītu – lai izvēdinātu galvu, ir jānomaina vide! Labprāt eju arī uz teātri. Izrādes, kas sajūsminājušas un likušas domāt – Latviešu mīlestība un Ārsts.»
5 Lauras Agneses padomi TEV
- Lai saules aizsargkrēms pilnvērtīgi pasargātu ādu, SPF skaitlim jābūt vismaz 30 un uz augšu.
- Pieaugušam cilvēkam saules aizsargkrēms uz visa ķermeņa būtu jāuzziež apmēram tik daudz, cik ietilpst mazajā šotu glāzītē jeb aptuveni 30 mililitri vienā reizē – vidēji tējkaroti uz katru ķermeņa zonu. Tātad diezgan daudz!
- SPF filtram ir tendence noārdīties, tāpēc pēc atvēršanas aizsarglīdzeklis ir jāizlieto uz iepakojuma norādītajā termiņā. Savu efektivitāti līdzeklis var zaudēt arī tad, ja atstāts sasilušā mašīnā.
- Ja sanācis apdegt saulē, būtiskākais ir dāsni mitrināt ādu, lai tā ātrāk atjaunojas. Vislabāk izmantot vieglas tekstūras krēmus un gelus, kam sastāvā ir pantenols un aloe vera.
- Ņem vērā – apdegt var arī mākoņainās dienās. Kad dodies ārā, var izmantot lietotnes telefonā, kas informē, cik spēcīgs ir saules ultravioletais starojums. Ja rādītājs ir virs 3, obligāti jālieto saules aizsargkrēms.
Pavasara piedāvājums ar 75% atlaidi
























































































































