Attīsti sevi dažādos virzienos!
Mūsdienās vairs reti kurš nodzīvo mūžu, strādājot vienā konkrētā jomā. Šobrīd ir ļoti svarīgi sevi attīstīt dažādos virzienos. Piemēram, prasmes rīkoties ar tehnoloģijām būtu jāapgūst katram, un šajā ziņā nepastāv šķēršļi, ir tikai iespējas! Otrs, kas ir ne mazāk svarīgi, – jāattīsta sevī komunikācijas prasmes. Jo pat digitālās iespējas būs grūti izmantot, ja nespēsim savā starpā saprasties. Abu veidu prasmes ir neaizstājamas gan darbā, gan arī privātajā dzīvē.
Izmanto laiku efektīvi!
Laiks ir milzīga vērtība, un mēs patiesi to varam izmantot efektīvi, ja vien apgūstam digitālos rīkus un labi orientējamies e-vidē: zinām, kā lietot e-parakstu, kā izmantot dažādus e-pakalpojumus. To mācīties nekad nav par vēlu, bet šādi mēs paaugstinām savu efektivitāti.
Atpazīsti nedrošību!
Lielākais šķērslis uz panākumiem ir mūsu bailes, nedrošība un neticība saviem spēkiem.
Pirmais solis ir to identificēt, nākamais – meklēt atbalstu. Tas var būt koučs vai psihoterapeits – uz šo iespēju der skatīties nevis ar domu, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā, bet kā uz ceļu, kas palīdzēs kļūt garīgi stiprākai. Jo, tikai sevi izprotot, mēs spējam tikt pāri iekšējām bremzēm.
Sadali lielo mērķi mazākos!
Es bieži nonāku situācijā, kad šķiet: priekšā ir milzīgs paveicamo darbu kalns. Tūlīt ieslēdzas arī prāts, kas saka: to nav iespējams izdarīt! Bet prātam līdzi skrien trauksmes izjūta, kas neļauj naktīs mierīgi gulēt, bet dienā – produktīvi strādāt. Lai no tā atbrīvotos, veidoju darbu sarakstu, kas jāpaveic tikai šodien. Tās var būt piecas nelielas lietas, bet vakarā, no saraksta tās izsvītrojot, es atgūstu mieru – šodien paredzētais ir padarīts.
Lai sasniegtu lielo mērķi, ir svarīgi to sadalīt mazākos, lai nešķistu, ka ieplānotais nav paveicams.
Ja nezini, ko vēlies, domās atgriezies bērnībā!
Ja šķiet, ka šobrīd īsti nezini, ko vēlies, domās atgriezies savā bērnībā un mēģini atcerēties, kāds bija tavs lielais dzīves sapnis. Tas nereti visprecīzāk palīdz rast atbildi uz jautājumu, ko vēlies sasniegt. Šādi es nonācu pie idejas par Be-with – apģērbu, kas ļauj izjust mūsu tuvāko cilvēku apskāvienus.
Jo es sapratu, ka mans bērnības lielākais sapnis bija un ir saticīga ģimene.
Mani vecāki izšķīrās, kad man bija astoņi gadi, to ļoti pārdzīvoju visas dzīves garumā, jo viņi tā arī nekad nespēja saprasties. Tāpēc arī viena no manām biznesa idejām izauga no sapņa par ģimeni, kurā visi jūtas labi.
Atrodi savu laimes atslēdziņu!
Ja ir disbalanss vienā dzīves jomā, ir grūti būt efektīvai citā. Esmu sapratusi: ja mājās viss ir labi, arī darbā varu strādāt daudz produktīvāk. Savukārt, ja darbā kaut kas neizdodas, tad nejūtos pilnīgi izgāzusies, jo stabilitātes un atbalsta izjūtu man sniedz ģimene.
Hārvarda Universitāte savulaik veica vērienīgu pētījumu: 75 gadus tika novēroti vairāki simti cilvēku. Pētījuma mērķis bija rast atbildi uz jautājumu, kas cilvēkiem spēj nodrošināt laimīgu dzīvi. Galvenais secinājums bija šāds: tie, kas spēj izveidot labas attiecības ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem, ir laimīgāki un veselīgāki nekā tie, kas to nespēj. Es ticu, ka tā patiesi ir. Mēs ģimenē esam ieviesuši rituālu: katru rītu, pirms visi dodas savās gaitās, apskaujamies un sabučojamies. Tas nav kaut kas garāmejošs un paviršs, bet gan apzināts mirklis, kurā mēs cits citam veltām uzmanību un pasakām labos vārdus. Arī vakarā visi samīļojamies. Un to novērtējam mēs visi, arī bērni. Jo tas ir fakts – ja mājās viss ir labi, arī ārpus tās var kalnus gāzt.
Parūpējies par sevi!
Lai mēs darbā izdarītu gana daudz, ir svarīgi parūpēties pašai par sevi. Pirms desmit gadiem, kad liels uzsvars tika likts uz ekonomisko izaugsmi, sabiedrībā pastāvēja sevis izdzīšanas kults. Cilvēki daudz strādāja, daudz pelnīja un pasludināja to par labas dzīves veiksmes atslēgu. Tomēr šī pieeja ilgtermiņā nav veselīga.
Arī es piedzīvoju sabrukumu, biju pilnīgi izdegusi.
Tobrīd kļuva skaidrs: tikai parūpējoties par sevi, es spēju radīt un arī citiem ko dot. Tomēr sievietes, kas jūtas izdegušas, es gribētu mierināt: dažkārt mums ir nepieciešama arī šāda pieredze, lai mēs vispār nonāktu līdz atziņai, ka mums katrai ir savas spēka robežas, kuras nevajadzētu pārkāpt.
Klausi sirdsbalsij!
Lielākā kļūda, ko esmu pieļāvusi savā darba pieredzē, ir neuzticēšanās sirdsbalsij. Bija laiks, kad vairāk paļāvos uz citu lēmumiem un pietiekami skaļi neizteicu savus iebildumus, nepastāvēju par savu redzējumu. Taču, ja mēs strādājam vidē, kuras vērtības nesakrīt ar mūsu iekšējām vērtībām, ilgtermiņā tas ir destruktīvi. Laba alga un veiksmīgs uzņēmums nespēj kompensēt iekšējo diskomfortu. Katru dienu redzēju situācijas, par kurām domāju: es nekad tā nedarītu, es nespēju to pieņemt. Kad šīs izjūtas sakrājās, sekoja krahs. Tāpēc gribētu ieteikt: strādājiet uzņēmumā, kura vērtības sakrīt ar jūsu uzskatiem!
Dod sev laiku!
Stresa brīžos necenties rast risinājumu uzreiz, gluži otrādi – dod sev laiku!
Vislabākie risinājumi atnāk brīžos, kad esi nomierinājusies.
Otrs ieteikums: notiekošo pārrunā ar kādu. Nereti izsakot skaļi savu pārdzīvojumu vai jautājumu, mums pašām pēkšņi kļūst skaidrs, kā situāciju atrisināt. Tas skan kā joks, bet programmētājiem ir šāda metode: ja viņiem neizdodas kaut ko atrisināt, viņi skaļi par iespējamiem risinājumiem izstāsta pie datora blakus noliktajai rotaļlietu pīlītei. Šī metode tiek izmantota visā pasaulē.
Meklē atbalstu!
Par vadītāju uzņēmumā ir vērts kļūt tad, ja to diktē iekšēja vēlme. Jo tā ir vientuļa pozīcija. Lai cik saliedēta un pozitīva atmosfēra būtu komandā, lai cik visi savā starpā būtu draudzīgi, neviens tomēr nespēj identificēties ar vadītāju, neviens nespēj izjust, cik sarežģīti ir pieņemt grūtos lēmumus. Tāpēc, ja esi vadībā, nodrošinies ar atbalstu savā privātajā dzīvē vai meklē domubiedrus un citas sievietes līderes vai mentoru.
Protams, vadītājas pozīcija paredz arī daudz skaistu mirkļu, īpaši brīžos, kad iecerētais ir sasniegts.
Ieteikums
Izmanto savu degsmi!
Jauniem cilvēkiem ir daudz kas jāapgūst, taču es iesaku novērtēt un izmantot savu no dabas doto degsmi. Kad sāku strādāt savā pirmajā darbavietā, biju tik pašpārliecināta!
Man šķita, ka spēju izdarīt itin visu. Tas ir jaunības lielais pluss.
Savukārt, jo cilvēks ir vairāk pieredzējis, jo ar lielāku mieru viņš uztver neizdošanos. Tāpēc mans ieteikums jaunajiem: izmantojiet savu degsmi, bet centieties neuztraukties par sīkumiem! Ja zināsiet, ko vēlaties, un turēsieties pie savām vērtībām, arī savu ceļu atrast nebūs pārāk grūti.