Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nopelnīju mammas uzticību
Marta beigās Tet+ izklaides platformā atgriezīsies pašmāju raidījums bērniem Mazo ģēniju akadēmija. Tas veidots, balstoties uz filmu grafikas dizaineres, Latvijas Kultūras koledžas modes un dizaina menedžmenta nodaļas vadītājas Dainas Gāgas-Ēķes grāmatu Gribu būt dizainers. Viņas vecākā meita Felicita Gāga seriāla otrajā sezonā debitē kā režisore.
«Pagājušajā pavasarī raidījuma veidošanā piedalījos kā asistente. Jau otro gadu studēju Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē, un pērn studijas klātienē Covid-19 dēļ uz laiku nomainīja attālinātās mācības. Biju atgriezusies Latvijā no Nīderlandes, un man bija mazliet vairāk brīvā laika, nekā ierasts. Mamma lūdza palīdzēt raidījuma veidošanā, un es ar lielāko prieku to darīju. Savā ziņā tas ir mūsu ģimenes sieviešu projekts, jo mamma ir galvenā aktrise, mammas māsa Elza Leimane – scenārija autore un dažādu lomu atveidotāja, bet man otrajā sezonā uzticēja režisores pienākumus. Iepriekš nekad nebiju strādājusi pie TV raidījuma veidošanas.
Tā ir liela atbildība – darboties ar bērnu auditoriju, jo viņiem nav iespējams samelot,» atzīst Felicita.
Viņa atceras – raidījuma pirmās sezonas filmēšana bijusi liels izaicinājums. «Tas bija pandēmijas laika pats sākums, un visi filmēšanas pienākumi miksējās ar ģimenes dzīvi.
Otrajā sezonā jau bija vieglāk, jo uzreiz izdevās sadalīt pienākumus. Manos režisores pienākumos ir darbs ar galveno aktrisi, un tā ir mana mamma, taču, kad atrodamies filmēšanas laukumā, uz brīdi aizmirstam par mūsu lomām dzīvē. Filmēšanā piedalījās arī bērni, un man ar dažādiem knifiņiem bija jāpanāk, lai viņi pievērstu uzmanību kamerām,» atceras Felicita.
Katrā raidījumā iesaistītas arī roku lellītes – kaķītis Žaks, putniņš Dudū un taurentiņš Punktiņš –, ar kurām ekrānā darbojas Dainas māsa interjera dizainere un tulkotāja Elza Leimane.
Sapņo par studijām Ņujorkā
Šī gan nav Felicitas pirmā saskare ar video. «Esmu absolvējusi Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas skolu ar specializāciju videomākslā. Mans diplomdarbs bija videoīsfilma Iekšpuses, kuru veidoju par savu māsu Sofiju un viņas draudzenēm. Viņa mācās horeogrāfijas skolā, un es pusgadu filmēju, kā viņa apgūst baletu. Filmā ir gan smiekli, gan asaras. Tā stāsta par to, cik smags darbs jāiegulda 12 gadus vecām balerīnām, lai būtu uz skatuves. Gribēju parādīt, kas aiz tā visa slēpjas,» stāsta Felicita.
«Mani interesē tieši dokumentālais kino un tā antropoloģiskais skatījums – kā cilvēki rīkojas dažādās situācijās. Šobrīd to arī studēju Eindhovenas Dizaina akadēmijas 2. kursā. Diemžēl Covid-19 dēļ klātienē man izdevās pamācīties tikai pirmo pusgadu,» atklāj viņa. Aprīļa sākumā Dainas meita atkal dosies uz Nīderlandi, lai studētu klātienē. «Šobrīd mans galvenais mērķis ir skolas veiksmīga absolvēšana. Nākamgad man plānota prakse, un es ļoti ceru, ka tad jau kovids būs beidzies.»
«Man ir ambiciozs sapnis – aizbraukt uz Ņujorku un kādu laiku pastudēt tur. Vēl nezinu, vai tas būs iespējams, taču es cenšos sapņot,» teic Felicita.
Vaicāta, vai kāda loma viņas interesēs par filmēšanu ir arī mammas dzīvesbiedram Latvijā populārajam filmu producentam Andrejam Ēķim, Felicita atbild: «Andrejs man ir ļoti palīdzējis. Viņš ir veidojis manu interesi par filmu pasauli. Pa visiem šiem gadiem mums izveidojusies forša draudzība. Viens otram esam pirmie skatītāji visam, ko abi radām. Redzu, ar kādu rūpību viņš skatās manus darbus. Andrejs vienmēr godīgi pasaka – tas ir kaut kas labs vai arī nav izdevies.
Pirmā redzēju arī viņa jaunāko seriālu Nebaidies ne no kā, kas balstīts uz Rolanda Priverta grāmatas motīviem. Atbraucis mājās no filmēšanas, uzreiz man parādīja safilmētos kadrus, vēl neapstrādātus, un prasīja – nu, kā? Viņš ieklausās manā viedoklī, un tas man daudz nozīmē.»
