Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Un kā to saprast vecākiem?
Citi lasa
Cik svarīgi justies novērtētam, pieaugušie saprot ar prātu. Taču arī sīki ķipari gaida vērtējumu, uzslavu. Atzinību var izteikt dažādi. Gan ar vārdiem: «Kāds tu esi malacis!», gan ar kādu taustāmu lietu, gan vēl citādi. Lai gan ikdienā savu bērnu veikumu vecāki nevērtē ar atzīmēm, vairākas paaudzes izaugušas ar pārliecību, ka, sākot skolas gaitas, bērnam vajadzīgs novērtējums pēc noteiktas atzīmju skalas. Šobrīd pirmklasnieki atzīmes nesaņem ne par darbu klasē, ne mājās. Kā atzinība par labi paveiktu darbu pirmklasnieku burtnīcas un dienasgrāmatas rotā uzlīmītes vai skolotājas rakstītas uzslavas: «Malacis!», «Paldies!», «Priecājos!». Pieredze liecina, ka bērni par to jūtas gandarīti, toties daudziem vecākiem tas šķiet nenopietni. Tā ir uztveres problēma, ar ko būtu jātiek galā vecākiem pašiem. Bet eksistē arī objektīvs iemesls neapmierinātībai ar bezatzīmju vērtējumu – nereti vecākiem nav skaidrs, kādi ir mazā skolēna pirmie mācību sasniegumi, jo vērtējums aprakstošajā formā atkarīgs no tā, cik godprātīgi šo darbu veic skolotāja. Pareizi būtu, ja vērtējums ar atzīmēm ir «plakanāks», jo cipars nepasaka, kad, kur un kāpēc bērnam ir vai nav paveicies, kuras ir viņa stiprās, kuras vājās puses. Tieši šo nianšu skaidrošana ir aprakstošā vērtējuma priekšrocība. Bet kā tas notiek realitātē?
Pirmklasnieka Markusa tētis Jānis:
–Markuss ir ļoti patstāvīgs, viņam par visu ir savs spriedums. Tas mums pat ir radījis problēmas, jo arī ar skolotājiem viņš vēlas diskutēt: vai ir jāmācās, vai obligāti jāpilda mājasdarbi u.tml. Klasē tas rada negatīvu atmosfēru un skolotājiem apnīk ar viņu skaidroties. Tāpēc dienasgrāmatā bieža ir piezīme «Atteicās risināt uzdevumu!». Zinu, ka dēls spēj visu ātri aptvert, varētu būt sekmīgs, taču viņam nešķiet svarīgi, kā viņu novērtē. Pat, spēlējoties ar vienaudžiem, viņš nekad nepārdzīvo, ja nav uzvarējis. Nezinu, kā būtu tad, ja pirmajā klasē liktu atzīmes – vai arī tad viņš nesasparotos?
Esam šo situāciju pārrunājuši gan ar klases audzinātāju, gan ar mācību daļas vadītāju. Skolotāji piekrīt, ka zēna vērtējums varētu būt augstāks, ja viņš izrādītu lielāku ieinteresētību. Taču, ja dēlu sabar, viņš iespītējas vēl vairāk un necenšas. Iespējams, mums Markusu vajadzēja sūtīt uz Valdorfa skolu, tur esot pavisam citāda attieksme pret bērniem un mācību procesu.
Stāsta pirmklasnieka Kārļa mamma Vija:
– Mans puika ir ar gaišu galvu – jau bērnudārzā iemācījās raiti lasīt. Arī matemātikā saprot uzdevumus no otrās un pat trešās klases mācību vielas. Skolā viņš apmeklē pagarināto grupu, lai pēcpusdienā mājās stundām nespēlētu datorspēles.Pagarinātajā, kamēr citi mācās, viņš lasa no bibliotēkas paņemtās grāmatas. Klases audzinātāja viņu bieži slavē, un man pat radušās bažas, vai uzslavas un allaž pozitīvais vērtējums viņam nāk par labu. Manuprāt, viņš kļuvis iedomīgs un paviršs. Kārlis piedalījās matemātikas olimpiādē, un pārliecība, ka ir «pirmais klasē», viņu iegāza, jo rezultāti nemaz nebija tik spīdoši. Puika bija pieļāvis vairākas neuzmanības kļūdas. Pats pēc tam jutās pavisam sašļucis.
Bija interesanti lasīt skolotāju aprakstošos vērtējumus dēla liecībā. Mani vairāk interesēja nevis viņa mācību sasniegumi, bet gan raksturojums un tas, kā viņš jūtas kolektīvā. Vienā brīdī dēls vairākas dienas ar asarām acīs atteicās doties uz skolu. Domāju, ka radušies sarežģījumi mācībās. Viņš piekrītoši māja ar galvu, bet neko nepaskaidroja. Tikai pēc garām pārrunām uzzināju, ka viņš starpbrīdī sakāvies ar savu labāko draugu.
Stāsta pirmklasnieces Elizabetes mamma Viktorija:
– Elizabete apmeklē latviešu skolu, lai gan ģimenē runājam krievu valodā. Jāatzīst, ka manas latviešu valodas zināšanas ir vājas, tāpēc nespēju viņai palīdzēt mācībās. Tik daudz, cik skolotāji ieraksta burtnīcā vai dienasgrāmatā, saprotu. Vai arī meita pārtulko. Elizabetes attieksme pret mācībām, manuprāt, nav īpaši nopietna. Viņa priecājas par uzlīmītēm, ko skolotāja ielīmē burtnīcā, kad mājasdarbs labi izpildīts. Meita to uztver kā rotaļu. Protams, man būtu vieglāk, ja burtnīcā redzētu atzīmes, nevis uzlīmīšu smaidiņus. Nedomāju, ka šī vērtēšanas sistēma stimulē bērnu būt centīgam un apzinīgam. Meita nepārdzīvo, ja vērtējums nav bijis augsts. Elizabetei skola vairāk interesē kā vieta, kur satikties ar draudzenēm. Klases audzinātāja ar mums runā tikai latviski, tāpēc ciešāks kontakts ar viņu nav izveidojies, arī vecāku dienas neapmeklēju valodas barjeras dēļ.
Kā vērtē pirmklasniekus
Pirmais mācību pusgads jeb semestris skolā tiek uzskatīts par adaptācijas periodu jaunajā vidē, tāpēc tā noslēgumā liecībā tiek aprakstīti vienīgi pirmklasnieka pozitīvie sasniegumi.Tomēr, neskatoties uz šo «saudzējošo režīmu», jau pirmajā semestrī skolotājs var uzdot dažādus pārbaudes darbus un to rezultātus darīt zināmus bērnu vecākiem. Lai būtu labāks priekšstats, kā šajā periodā mazajam sokas, ļoti svarīga ir vecāku un skolotājas komunikācija. Vecākiem ir vieglāk notvert aiz rokas klases audzinātāju, lai uzdotu pāris jautājumu par savu acuraugu, nekā skolotājai censties sadzīt pēdas trīsdesmit audzēkņu vecākiem!
Daudzās skolās regulāri tiek rīkotas vecāku dienas (nejaukt ar vecāku sapulcēm!), kad var pieteikties uz individuālām pārrunām gan ar klases audzinātāju, gan mācību priekšmetu skolotājiem.Ir skolas, kur pedagogi vienojas ar vecākiem bērna mācību vērtējumu, vienā nedēļā vai ilgākā periodā apgūto ierakstīt dienasgrāmatā. Piemēram, pilnīgi apgūto vielu atzīmējot ar plusiņu, daļēji apgūto – ar daļsvītru, bet «vēl jāmācās» – ar mīnusiņu.
Daudzās skolās tiek veidotas arī tā dēvētās pārbaudes darbu rezultātu kartes,kurās tiek fiksēti izpildīto darbu rezultāti. Pēc tiem var redzēt skolēna mācību sasniegumu attīstību dinamikā. Lai tas būtu pārskatāmāk, rezultātus mēdz atzīmēt diagrammas veidā. Vecākiem ir tiesības lūgt skolotājam sava bērna karti parādīt un izskaidrot ierakstus.
Pirmā mācību gada beigās skolotājs liecībā dara zināmu, kā mācību viela apgūta kopumā. Mācību sasniegumi jau tiek vērtēti detalizētāk, piemēram, matemātikā izdalīti tādi sasniegumi kā «Pazīst un zina skaitļus 100 apjomā», «Pazīst un zina mērvienības», «Pazīst ģeometriskas figūras», «Risina vienkāršus teksta uzdevumus», «Risina nestandarta teksta uzdevumus» u.c. Skolotājs vērtē ar vārdiem «jā», «daļēji» vai «vēl jāmācās».
KonsultēAGRITA MIESNIECE, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra pirmsskolas un sākumskolas speciāliste.
