Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Kas ir nekustamā īpašuma nodoklis?
Tas ir obligāts maksājums, kas ik gadu jāmaksā pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas īpašums. Nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā par zemi, ēkām un telpu grupām, bet nav jāmaksā par dzīvojamo ēku palīgēkām, kas mazākas par 25 m2, izņemot garāžas. Par nekustamā īpašuma nodokli palīgēkām, kas lielākas par 25 m2, katrā pašvaldībā ir citādi saistošie noteikumi. Vēl nodoklis nav jāmaksā par cilvēka īpašumā esošām inženierbūvēm, kas netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, par zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās meža jaunaudzes u. c.
2. Kāpēc jāmaksā nodoklis par to, par ko jau samaksāts vai kas uzcelts par pašu līdzekļiem?
Šis nodoklis ir sastopams visā pasaulē, un tam, ka izmanto tieši šādu nodokļa iekasēšanas veidu, ir zināms pamatojums – nekustamā īpašuma vērtība dod priekšstatu par konkrētā nodokļu maksātāja rocību. Vienlaikus, manuprāt, te ir viens bet: nekustamā īpašuma vērtība ne vienmēr var liecināt par cilvēka ienākumu līmeni, it sevišķi, ja tas ir šī cilvēka vienīgais mājoklis, kas viņa īpašumā nonācis, piemēram, mantojuma veidā vai laikā, kad ieņēmumi bija daudz lielāki. Tieši tāpēc būtu svarīgi atcelt nekustamā īpašuma nodokli primārajiem mājokļiem – mājoklim, kurā īpašnieks ir deklarējies.
3. Vai tiesa, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kurās jāmaksā šāds nodoklis?
Nē, tā nav, faktiski visās Eiropas un citās attīstītajās valstīs ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis vai tā līdzinieks. Ir dažādas likmes, un atšķirībā no Latvijas virknē Eiropas valstu (Norvēģijā, Igaunijā, Lietuvā un citās) ir ievērojami atvieglojumi vienīgajam vai primārajam mājoklim vai zemei zem tā. Jaunā konservatīvā partija un Tieslietu ministrija jau 2020. gada vidū Ministru kabinetā iesniedza likumprojektu par primārā mājokļa atbrīvošanu no NĪN, tomēr tas neguva koalīcijas partneru atbalstu. Taču neesam plānojuši atteikties no šī mērķa – atbrīvot primāro mājokli no NĪN.
4. Kur paliek nodoklī samaksātā nauda?
Tā visa nonāk pašvaldības budžetā.
5. Kā aprēķina nekustamā īpašuma nodokli?
Pašvaldība aprēķina pamatā izmanto Valsts zemes dienesta noteikto nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Tā ir nekustamā īpašuma vērtība, ko aprēķina pēc visā valstī vienotiem kritērijiem, ņemot vērā īpašuma atrašanās vietu, stāvokli, platību, izmantošanas veidu, apgrūtinājumus un citus kritērijus.
Ja mainās šī vērtība, mainās arī nodokļa apmērs, ko pašvaldība nosaka katram kārtējam gadam. Zemei un dzīvošanai neizmantojamām ēkām nodokļa likme ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt dzīvojamām mājām, to daļām, kā arī garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām, ko neizmanto saimnieciskajai darbībai, piemēro progresīvo nodokļu likmi 0,2–0,6%. Jo lielāka kadastrālā vērtība, jo lielāka nodokļu likme.
6. Vai tiesa, ka par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi jāmaksā vairāk?
Jā, neapstrādātas lauksaimniecībā izmantojamas zemes nekustamā nodokļa summai tiek piemērota papildlikme – 1,5% no kadastrālās vērtības. Šāds noteikums netiek piemērots vienīgi zemei, kuras platība ir mazāka par vienu hektāru vai kurai ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Šādu nodokļa papildlikmi piemēro arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nereģistrētām inženierbūvēm, par kurām jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Savukārt vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēka drošību apdraudošu būvi pašvaldība var aplikt ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.
Ikvienai pašvaldībai katram gadam ir tiesības savos saistošajos noteikumos noteikt citādu nekustamā īpašuma nodokļa likmi 0,2–3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības
7. Kam pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi?
Katra pašvaldība izdod savus saistošos noteikumus, kuros tiek uzskaitīti visi atvieglojumi. Aicinu lasītājus par atvieglojumiem interesēties savās pašvaldībās.
8. Kāds var būt nekustamā īpašuma nodoklis vismazākajai mājiņai ar vismazāko zemes pleķīti visdziļākajos laukos?
Kaut vai 0,5 eiro, taču tas nenozīmē, ka iedzīvotājam šis maksājums ir jāveic kārtējā gadā. Proti, ar likumu ir noteikts minimālais nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā – 7 eiro. Ja, piemēram, iedzīvotājam, rēķinot pēc viņa īpašuma kadastrālās vērtības, ikgadējais maksājums sanāk 2 eiro, tad maksājums pašvaldībai viņam būs jāveic ceturtajā gadā, kad kopējā summa jau būs pārsniegusi 7 eiro.
9. Vai, pērkot īpašumu, ir svarīgi painteresēties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu?
Noteikti. Lai īpašnieka maiņu varētu reģistrēt zemesgrāmatā, jābūt nomaksātam nodokļa pamatparādam, soda naudai un nokavējuma naudai, kā arī samaksātam nodokļa maksājumam par to gadu, kurā īpašnieku maiņa tiek reģistrēta zemesgrāmatā. Īpašuma pārdevējam nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums parasti izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, un tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos tas beidzas ar nākamo mēnesi.
10. Kas saistībā ar NĪN jādara jauniegūtas lauku mājas saimniekiem?
Mēneša laikā no īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās dienas jaunajiem īpašniekiem ir pienākums pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa. Nekustamā īpašuma nodoklis par jauniegūtu īpašumu jāsāk maksāt no nākamā taksācijas gada pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot vien dažus specifiskus gadījumus, kad tas jāsāk maksāt jau ar nākamo mēnesi. Jebkurā gadījumā – noteikti vērts pašvaldībā painteresēties, kad jāsāk maksāt nodokli.
11. Vēl nesen skaļi izskanēja, ka jau 2022. gadā strauji pieaugs nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība un līdz ar to būtiski palielināsies arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Kāda situācija ir pašlaik?
Saeima 10. jūnijā apstiprināja grozījumus likumā, kas nosaka, ka pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības ir iesaldētas un tiks piemērotas līdz 2025. gada 1. janvārim, bet kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam apstiprinās līdz 2023. gada 30. jūnijam. Turklāt Ministru kabinetam (atbildīgais – Finanšu ministrija) ir jāizstrādā likumprojekts, lai līdz ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām iespējami mazs nekustamā īpašuma nodokļa slogs būtu gan zemei, gan dzīvojamajām mājām, ja to neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai.
12. Ko darīt, ja nodoklis ir tik liels, ka to nevar nomaksāt norādītajā termiņā.
Jāvēršas savā pašvaldībā ar lūgumu pagarināt nodokļa samaksas termiņu. Slēpties un izvairīties noteikti nevajag.
13. Vai tiesa, ka par laikus nenomaksātu NĪN var ļoti ātri nonākt tiesu izpildītāja redzeslokā?
Šīs lietas pie tiesu izpildītājiem nonāk ātri: pašvaldības dome pieņem lēmumu, brīdina parādnieku un tad nosūta to izpildei – nav vajadzīga tiesa. Katra pašvaldība pati nosaka, kādai jābūt minimālajai nesamaksātajai nodokļa summai, kuras dēļ lieta var nonākt piespiedu izpildē. Nav tā, ka pie tiesu izpildītāja nonāk lieta un parādnieks neko nav zinājis: pašvaldība pirms tam noteikti brīdina parādnieku par to, ka nodoklis nav samaksāts un ka to nodos piespiedu piedziņai. Savukārt tiesu izpildītājs neaicinās nomaksāt parādu, bet uzreiz sāks tā piespiedu piedziņu. Jau vairākus gadus tiesu izpildītājiem likums neparedz aicināt parādnieku labprātīgi nomaksāt parādu. Katram sodam ir noteikts labprātīgās izpildes laiks – ja tas nav izdarīts un lieta nonāk pie tiesu izpildītāja, labprātīgā parāda nomaksa beidzas, tiesu izpildītājs paziņo jau par piespiedu izpildes uzsākšanu: uzreiz jāsāk maksāt gan pamatsods, gan tiesu izpildītāja izdevumi.
