Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Katrs sākums grūts
«Mani vecāki ir bijušie pilsētnieki. Kādreiz mēs visi dzīvojām dzīvoklī Olainē, un netālu bija arī neliels dārziņš. Tāpat kā es tagad, arī mamma bija skolotāja, tāpēc vasaras bija brīvākas. Kad mēs ar brāli bijām mazi, diezgan daudz slimojām, tāpēc radinieki ieteica mūsu vecākiem meklēt kādu lauku māju, kur bērni varētu vasarā skraidīt un norūdīties, – droši vien tas gan nebija vienīgais iemesls, taču pirms četrdesmit gadiem vecāki tiešam nopirka lauku īpašumu – pusi mājas un briesmīgi aizaugušu dārzu netālu no Kandavas…» stāsta Guna.
Laikam jau skats uz dārzu tiešām bijis visai biedējošs, jo Gunas mamma Regīna vīram teikusi: paklau, tu te vari braukt, bet es gan negribu! Un tomēr braukuši visi, vasaras atvaļinājumā dzīvojuši šeit uz vietas, bet pavasaros un rudeņos, kad vecākiem bija jāstrādā un skolēniem jāiet skolā, ik sestdienas pēcpusdienu sēdušies autobusā un braukuši uz saviem laukiem.
Un tad es sāku rakt…
Gunas mamma atceras, kā meita, rudenim tuvojoties, raudājusi un nav gribējusi atpakaļ uz Olaini. «Bet dārza darbi gan man tolaik nepatika nemaz! Ravēju sakņu dobes, bet ar sirdi tam nepieslēdzos. Tagad ir citādi,» smaida Guna un atzīstas, ka īstā patikšana uz dārza darbiem viņai uznākusi tikai pirms nepilniem desmit gadiem. Vienā brīdi noticis, kā mēdz sacīt, liktenīgais klikšķis.
Gunas mamma, skatoties citu iekoptos skaistos dārzus, reiz noteikusi: kāpēc citi var, bet mēs ne? Un tad tas sākās. «Mēs pateicām nē visām tomātu, gurķu un citu dārzeņu lielajām taisnstūrveida dobēm, un… tad es sāku rakt. Kādus divus gadus, šķiet, tikai raku – pa mazam gabaliņam vien. Tad pamazām ierīkojām zālienu, sākām puķes stādīt. Tagad vecāki pārvākušies šurp, es gada lielāko daļu dzīvoju Olainē, taču mans divu mēnešu skolotājas atvaļinājums paiet šeit. Darba ir pāri galvai, bet vienlaikus liels gandarījums, ka izrādījās – mēs arī varam!» priecājas Guna.
Lai iekoptu dārzu aizaugušā vietā, ir vajadzīgi labi darbarīki un… vienkārši ļoti daudz jāstrādā!
Ja būs lemts augt, tad augs!
Sākumā Guna bijusi šokēta par augstajām stādu cenām, jo agrāk ar šo jomu nebija saskārusies – kolīdz gribējās kādu lielāku vai retāku stādu, tā summa iespaidīga… «Šad un tad nopērkam arī kādu lētu stādiņu lielveikalos, bet kopumā uzticamies pieredzējušu speciālistu padomam un profesionālās stādaudzētavās audzētajiem stādiem. Ļoti mīļa stādaudzētava mums ir Robežnieki Talsu rajonā – viņi neko neieziemo, kas aug, tas aug. Puķu laukos arī mums ļoti patīk, tur ir liela ziemciešu un graudzāļu izvēle, un saimniekiem pašiem dārzā tik skaisti stādījumi, kur var smelties iedvesmu un idejas.»
Šeit gan ir pazema vieta, bieži salnas, un daudzi augi apsalst – piemēram, kolkvīcijai teju katru gadu apsalst pumpuri, Dāvida budleja apsalst līdz zemei, bet pa vasaru atkal izaug. Tomēr saimnieki ļoti nebēdā, jo dārza mācību apguvuši – ja reiz uzņemies audzēt kādu eksotisko vai pērlīgo, ir jārēķinās, ka var klāties visādi.
Gunas padoms
Dārzā ļoti noderīgs ir piezīmju un ideju blociņš. Lai atcerētos, kurš augs un kad iestādīts, cik liels tas augs un cik vietas aizņems, es visu pierakstu. Reizēm rodas kāda ideja, ko stādījumos vajadzētu pārveidot, bet līdz nākamajam pavasarim jau piemirsies – arī noteikti uzreiz jāpieraksta!
