Kailsals. Kā sagatavoties un kā labot sekas augļu, puķu un rožu dārzā?

Ziemcietes

Zane Zeltiņa, stādaudzētavas Baižas saimniece:

Ziemcietēm, salīdzinot ar kokiem un krūmiem, piemēram, hortenzijām, ir priekšrocība – tām ziemā nav svarīgi saglabāt virszemes daļu. Mana pieredze liecina, ka tās, kuras ir paredzētas mūsu klimatiskajai (ceturtajai vai piektajai) zonai, iztur kailsalu vismaz līdz mīnus 15 grādiem. Protams, ar nosacījumu, ka augi rudenī ir pabaroti un bijuši pietiekami spēcīgi. Vismaz Vid­zemē, kur parasti ir stabils sals un nav izteiktu atkušņu, ziemcietes parasti kailsalu iztur. Lielāku skādi augiem var nodarīt liels slapjums, ja tie pēc tam iesalst ūdens peļķē. Ap augiem apbērts mulčas uzkalniņš pasargās no liekā ūdens stāda centrā (protams, ja viss stādījums jau nepludo).

• Kas cieš visvairāk? Sala jutīgākas ir nesen stādītas ziemcietes, kuras vēl nav dziļi iesakņojušās, rudenī nav kārtīgi pabarotas vai arī ir pārbarotas ar slāpekli. 
• Ko darīt ziemā? Lai pasargātu no nākamā kailsala viļņa, kad atkal iespējama spoža saule, ar egļu zariem vēlams apsegt heihēras un citas ziemcietes ar ziemzaļu lapojumu. Tas sargās no saules apdeguma. Ar sausiem, gaisu caurlaidīgiem materiāliem ieteicams apsegt miskantes, molīnijas un citas pirmā gada graudzāles, kas ir zemu apgrieztas. Sākot ar otro gadu, tas vairs nav nepieciešams, it īpaši, ja nav nogriezts lapojums. 
• Ko darīt vēlāk? Ja pavasarī dobē redzamas lielas plaisas vai uz augšu no zemes izstumti augi, tas nozīmē, ka kailsals izcilājis jaunos stādījumus. Kad tas būs iespējams, augi jāiespiež atpakaļ zemē, plaisas jāuzirdina un jāaizlīdzina.
• Pilnībā iespējamos kailsala postījumus varēs novērtēt tikai pavasarī, kad ziemcietes modīsies un gaidīsim no zemes izspraucamies jaunos pumpurus un dzinumus. Jāzina, kuri augi mostas vēlāk, kad ir jau pietiekami silts, lai nenorakstītu tos pirms laika. Tādas ir siltās sezonas zāles: miskantes, molīnijas, spalvzāles, hakoneklojas (Japānas meža zāles), imperatas. Tāpat vēlāk nekā citas – maija vidū vai pat beigās – mostas budlejas, diktamnes, helones, krastkaņepes, perovskijas, verbēnas, vējmietiņi. Iespējams, ka kailsalā tām ir nosaluši dzinumi, kas izveidojušies jau rudenī, bet modīsies snaudošie pumpuri un veidosies jauni asni, tāpēc nevajag steigties tās izrakt un izmest.  
• Lai sargātu augus no kailsala, nākamajā rudenī neapgriez tos līdz zemei, bet atstāj stublājus, kas mazliet sasildīs, jo tiem pieķersies nokritušās lapas un zariņi, veidojot vieglu sedziņu.

Nākamā lapa