Gribēju ļoti, ļoti, bet… nesanāca. Trīs neveiksmīga biznesa pieredzes

Varbūt vajadzēja paciesties

Gundega, tirgoja lielo izmēru apģērbus

«Pēc profesijas esmu juriste. Darbs smags, vīrišķīgs – tiesvedības, negācijas. Gribējās kaut ko sirdij. Esmu plus size sieviete, sekoju līdzi modei, tāpēc zināju, ka Latvijā pietrūkst stilīgu lielo izmēru apģērbu.

Uz Parīzi! Uz Atēnām!

Ar draudzeni aizbraucām ceļojumā uz Kipru. Viesnīcā satikām meiteni, kas piedāvāja mūs izvadāt pa Kipras foršākajām vietām un šopingiem. Vēl nosmējāmies, ka laikam jau arī te nav tādu veikalu, kur mēs ar savu plus size varētu ko atrast, bet meitene teica – esot viens baigi labais veikals, viņa mūs aizvedīšot. Ieraudzījušās piedāvājumu, bijām augšpēdus – tik stilīgi apģērbi! Pārdevēja stāstīja, ka šie MAT fashion zīmola apģērbi nākot no Grieķijas.

Atgriezos mājās, un nebija miera – sāku pētīt, vai šie apģērbi nav nopērkami internetā.

Neatradu. Nezinu, kas man viendien notika, bet aizrakstīju ražotāja mārketinga nodaļai vēstuli, kurā jautāju, vai tiešām šos apģērbus nav iespējams iegādāties internetā. Man atbildēja ļoti ātri: nē. Bet piedāvāja kļūt par vairumtirdzniecības sadarbības partneri un aicināja iepazīties ar jaunāko modes kolekciju Parīzē. Nekad nebiju saņēmusi tādu ielūgumu! Diemžēl nācās atteikt, jo tajā datumā biju aizņemta.

Tad saņēmu aicinājumu aizlidot pie viņiem uz Atēnām, kur es varēšot apskatīt ražotni, apģērbu kolekcijas.

Ar vienu knipi izlēmu – Atēnās neesmu bijusi, lidošu! Vīrs vēl šaubījās. Viena? Uz Atēnām? Vai tiešām? Teicu: liecies mierā, gribu aizbraukt apskatīties, viss būs labi! Man joprojām galvā bija doma, ka gribu pamēģināt darīt ko citu.

Spogulis un lūpukrāsa

Mani ļoti labi uzņēma – pie viesnīcas sagaidīja ar taksi, galdu uzklāja. Izrādīja ražotni, jaunāko kolekciju. Sāku interesēties, ar kādiem nosacījumiem varētu apģērbus tirgot Latvijā. Man atbildēja, ka varu izvēlēties apģērbus no jaunākās kolekcijas, jānodibina uzņēmums, un apģērbus man atsūtīs. Parādīju, kas mani interesē, sarēķinājām cenu, lidoju mājās un nodibināju uzņēmumu. 

Biju ļoti pārsteigta, cik viegli bija strādāt, – visu saņēmu laikā, un, ja gadījās kāds brāķītis, viss tika atrisināts bez problēmām. Mēģināju sadarboties arī ar itāļiem – tur tik labi negāja.

Sāku doties izbraukuma tirdzniecībā.

Organizēju modes skates, fotosesijas, lai ir labas bildes, ko ievietot sociālajos tīklos, – braucām dabā, rudzu laukos, sūtīju attēlus ražotājiem, un arī viņiem ļoti patika.

Bet pamazām sāku ieraudzīt arī izbraukuma tirdzniecības ēnas puses. Sēžu savā teltī ar izlikto smalko preci un nekad nezinu, kas būs. Piemēram, gadījās, ka kāds aizķēra un sasita līdzpaņemto spoguli. Rezerves spoguļa līdzi nav, tādēļ tirdzniecība apstājas – neviena neko nepielaiko. Sapratu, cik grūts ir pārdevējas darbs – ir sievietes, kas piemērīto apģērbu glīti noliek atpakaļ, bet citas vienkārši nomet un atstāj.

Apģērbs pielaikojot nereti tika saplēsts, sasmērēts ar tonālo krēmu vai lūpukrāsu. Un tādu jau vairs pārdot nevar.

Iekārtoju tirdzniecības vietu arī mājās. Joprojām atceros, kā sievietes pie manis atnāca nopietnu seju, bet prom devās priecīgas ar jaunu kleitu.

Jādara tas, ko proti

Pēkšņi tāda pati apģērbu kolekcija kā man parādījās kādā lielveikalā. Protams, lieliem spēlētājiem ir citas iespējas un vēriens… Un tad nāca kovids. Izveidoju internetveikalu, bet nemācēju to attīstīt. Pieļauju, ka plus size apģērbu internetā sievietes pirkt negrib, labāk ir pamērīt un tikai tad iegādāties. Dēls saka – man viss būtu izdevies, ja būtu aktīvi reklamējusies sociālajos tīklos, bet tas nav man, es negribu.

Varbūt nobijos, varbūt biju pārāk piesardzīga, varbūt vajadzēja paciesties vai vairāk riskēt.

Jā, ir vilšanās sajūta, jo man patika tirgoties, bet otrreiz ko tādu vairs nemēģināšu, jo šāds bizness nekādu peļņu nenes.

Sievietes, kas var atļauties ļoti dārgu apģērbu, to pērk veikalos, nevis izbraukuma tirdzniecībā un internetā, bet telpu īres cenas ir tik augstas, ka man nebūtu drosmes atvērt veikalu. 

Katram jādara tas, ko viņš vislabāk prot, tāpēc karjeras virzienu neesmu mainījusi  – joprojām strādāju jurisprudencē.»

Nākamā lapa