«Ja man jautā, kā tikt ar visu šo galā, varu ieteikt to, kas palīdzēja un joprojām palīdz man pašai.
Pirmkārt, neieslīgt bailēs. Bailes ir destruktīvas emocijas, kas ilgtermiņā negatīvi iedarbojas uz veselību. Pirms saslimu ar Covid-19, es arī baidījos. Bet, kad tas notiek, tu tāpat esi spiests sadzīvot ar realitāti. Svarīgi ir atšķirt lietas, kuras paši varam ietekmēt un kuras nevaram. No sirds darīt visu, lai vīruss mūs neskartu, – nēsāt masku, ievērot distanci, mazgāt rokas, lieki nestaigāt apkārt –, un tai pašā laikā saprast, ka nevaram dzīvē visu kontrolēt.
Otrkārt, pieņemt ierobežojumus. Manuprāt, Latvijas situācijā ir grēks par kaut ko sūdzēties. Daudzās valstīs noteikti ierobežojumi, kas nepieļauj iziešanu no mājas vai tā ir krietni ierobežota. Turpretī mēs varam brīvi doties dabā, staigāt pa parku, aizbraukt pie jūras. Jāsaprot, ka ierobežojumiem ir tieša saistība ar to, kā mēs uzvedamies, – jo precīzāk sekosim epidemiologu ieteikumiem, jo brīvība būs lielāka.
Treškārt, jau tagad ievēro veselīgu dzīvesveidu. Par to aizdomājamies tikai tad, kad saslimstam, bet svarīgi to ievērot jau tagad. Tam ir divi pozitīvi aspekti: mazāka iespēja saslimt ar kovidu, ja saslimsim – lielāka iespēja izslimot viegli.
Ceturtkārt, risini naudas lietas. Nav svarīgi, cik tu nopelni un cik iztērē. Svarīgi, lai starp abām šīm darbībām būtu līdzsvars.
No pieredzes varu teikt – radošs cilvēks var atrast diezgan daudz veidu, kā dzīvot priecīgi arī tad, ja finanšu resursi ir nelieli.
Vismaz pārtiku, ja neesi slinks un mazliet piedomā, iespējams nodrošināt par samērā nelieliem līdzekļiem. Jā, šobrīd ir daudz profesiju, kurām klājas grūti. Taču jāmeklē iespējas! Uz laiku, kamēr darbs, pie kura esi pieradis, nav iespējams, var atrast citu nodarbošanos. Arī to zinu no pieredzes. Varbūt, izmēģinot neierastu darbu, izrādīsies – tev piemīt kāds vēl neatklāts talants. Ja naudas nav nemaz, meklē palīdzību. Mūsu valstī ir gana daudz iestāžu un dienestu, kur iespējams vērsties pēc palīdzības. Galvenais – risināt situāciju.
Piektkārt, vēl vairāk var iemīļot mājas. Man ļoti palīdz iešana dabā, taču latviešiem arī mājas vienmēr bijusi īpaša vieta. Man pašai īpaši tuvas ir grāmatas, esmu milzīga lasītāja, un mīļākais brīdis ir, kad varu ierušināties zem segas ar siltas tējas krūzi vienā rokā un grāmatu otrā. Citam labsajūtu dod mūzika, vēl kādam filmas. Vēl kādam mājas pārveides darbi – var taču nokrāsot sienu vai pārbīdīt mēbeles.
Sestkārt, nekad neaizmirst, ka dzīvespriekam nav mēroga. Lielu prieku un gandarījumu varam gūt pat šķietami mazās un ikdienišķās lietās. Šodien ir saulaina diena? Brīnišķīgi, varam to izbaudīt! Priecājamies, ka varam būt kopā ar cilvēkiem, ko mīlam. Pagatavojam kaut ko garšīgu, varam kādam piezvanīt un pateikt ko labu. Domāju, ka iespējas dot prieku un to saņemt mums līdzās ir katru brīdi, tikai pašam kaut kas lietas labā jādara.»