Kas apdraud mājas seska veselību

Mājas sesks jeb fretka ir aktīvs, ziņkārīgs dzīvnieciņš, kurš ar prieku aktīvi izpētīs apkārtējo pasali, kas gan nereti ir pilna ar seskam bīstamiem priekšmetiem un vielām. Ir vairāki seska veselības un pat dzīvības draudi, kas jāielāgo katram šo dzīvnieciņu turētājam. Savā veterinārārstes un sesku saimnieces pieredzē dalās IRINA UŠKOVA.
Mājdzīvnieki
Ligita Timma
3. jūlijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Norij neēdamas lietas

Savās pasaules izpētes alkās seski bieži vien norij neēdamas lietas, kas vēderā rada dzīvībai bīstamus nosprostojumus. Seska zarnu diametrs ir ļoti neliels. Jāatceras, ka nekādā gadījumā seskiem nedrīkst atstāt gumijas rotaļlietas. Zinātniska izskaidrojuma tam nav, bet visi pieredzējušie sesku saimnieki zina, ka šis dzīvnieks ir kā uzburts uz dažāda veida gumijas mantām. Tāpat nedrīkst viņiem dot rotaļlietas, kam ir mazas detaļas, ko dzīvnieks var norīt.

Seskiem, kas agri atšķirti no mātes, var būt ļoti spēcīgi izteikts zīšanas reflekss, ko viņš cenšas apmierināt, sūkājot mīkstas lupatas, piemēram, dvielīšus, sedziņas, kas ielikti būrī midziņai. Sesks lupatas apstrādā tā, ka audumā izveidojas caurumi. Vēderā nonākušās auduma daļas var nosprostot zarnas.

Atceries! No zarnu nosprostojuma sesks var nomirt 12 stundu laikā.

Zarnu nosprostošanos dažkārt izraisa arī salaizītais un norītais apmatojums. Ir seski, kam ļoti patīk kopt sevi vai savu draugu. Tā ir šo dzīvnieku sociālās dzīves sastāvdaļa, kas citam seskam izpaužas vairāk, citam mazāk. Tiem seskiem, kas šajā ziņā ir ļoti aktīvi, īpaši bīstami ir apmatojuma maiņas periodi, kad tiek norīts liels daudzums vecā apmatojuma. Tajos seskam noteikti jādod pasta spalvu izvadīšanai.

Biežāk sastopamās slimības

  • Zarnu trakta svešķermeņi
  • Zarnu trakta iekaisums, caureja
  • Elpceļu iekaisumi, cilvēku gripa
  • Ausu ērcīte (Otodectes cynotis)
  • Hiperestrogenisms
  • Hiperadrenokorticisms (virsnieru hiperplāzija)
  • Rahīts (jauno dzīvnieku patoloģija, kas atstāj sekas uz visu mūžu)
  • Audzēji (virsnieru audzēji, insulinoma, limfoma, ādas jaunveidojumi un citi)

Caureja – pat no jautrības

Bieži vien seskiem mēdz piemesties caureja. Ne vienmēr tā ir saistīta ar vīrusu slimībām, šiem dzīvniekiem caureja var būt arī no stresa, no skriešanas un dauzīšanās. Tad mīlulis jāved uz klīniku – arī nevainīga caureja, kas radusies no lielas jautrības, var nodarīt postu, jo seska organismā, kā zināms, visi procesi notiek strauji. Tāpēc vispirms piezvani savam veterinārārstam, kas tavu sesku labi zina, lai pakonsultētos, ko darīt, iekams dzīvnieku iespējams nogādāt uz klīniku. Parasti iesaka iedot zāles, kas satur labās zarnu baktērijas.

Seskiem ir arī savi vīrusi, kas ieperinās vēderā un izraisa caureju. Tad fekālijas, visticamāk, būs tumši zaļā krāsā. Uz klīniku jādodas nekavējoties, ja fekālijās parādās sarecējušas asinis (sarkanas vai pat melnas). Tas var beigties traģiski – sesks var aiziet bojā dažās stundās – viņš vienkārši noasiņos. Ja sesku baro ar dabisko barību, tad jāielāgo, ka svaiga gaļa, kas satur asinis, izgājusi cauri zarnu traktam, fekālijās var izskatīties līdzīgi. Vislabāk regulāri sekot, kāda ir seska kaka un cik liela tā ir. Pēc tās labi var spriest par dzīvnieka veselības stāvokli.

Šķauda, klepo, saslimst ar gripu

Seski mēdz sasirgt ar dažādām elpceļu slimībām, kā arī ar cilvēku gripu. Saimnieks ļoti viegli var savu mīluli inficēt, kopjot viņu vai pat tikai uzturoties vienā telpā, – tas vienmēr ir jāņem vērā. Šīm slimībām raksturīga šķaudīšana, klepus, izdalījumi no deguna, paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Slimajam dzīvniekam ķermeņa temperatūra var paaugstināties līdz 42 grādiem, kas jau ir dzīvībai bīstama – organisms var sadegt.

Tāpēc mājas aptieciņā obligāti jābūt elektroniskajam termometram un slimības reizē jāseko ķermeņa temperatūrai. Nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta, ja temperatūra ir 40 un vairāk grādu!

Meitenes var meklēties līdz nāvei

Sesku meitenēm līdz gada vecumam sākas pirmā meklēšanās. Ja meitene netiek apaugļota, meklēšanās nebeidzas, un, palielinoties noteiktu hormonu līmenim, situācija kļūst arvien traģiskāka, jo tiek ietekmētas kaulu smadzenes un sākas anēmija. Izkrīt apmatojums, dzīvnieks kļūst apātisks, slikti ēd un nomirst. Tāpēc, kad seskiem iestājas dzimumbriedums, ir jāapdomā kastrācijas iespējas. Var izvēlēties ķīmisku kastrāciju (zem ādas ievieto hormonālu implantu) vai ķirurģisku kastrāciju. Hormonālos implantus ievieto gan meitenēm, gan puikām. Implanti darbojas 2–4 gadus, pēc tam jāliek jauni.

Sesku puikām, kas ir pārāk agri izkastrēti (reproduktīvie orgāni izņemti, veicot operāciju), 3–4 gadu vecumā sāk palielināties virsnieru dziedzeri, kas ražo hormonus. Arī šiem seskiem zem ādas tiek ielikti hormonālie implanti, kas nomāc virsnieru saražoto pārprodukciju.

Nenovērtē augstumu

Sesks ir ļoti ziņkārīgs un visu grib izpētīt, tāpēc bieži vien rāpjas uz palodzes un skatās ārā pa logu. Ja logs būs atvērts, dzīvnieks, visticamāk, pa to izkāps. Viņš neapzinās, cik liels ir attālums līdz zemei un vai viņš to var droši nolēkt.

Sesks nespēj piezemēties tik mīksti, kā to dara kaķis, jo viņam ir citāda anatomiskā uzbūve.

Krītot no augstuma, seski visbiežāk lauž pakaļkājas vai ribas, var traumēt arī mugurkaulu, kas jau ir ļoti nopietna trauma. Diemžēl veterinārārstiem nākas sastapties ar šādiem gadījumiem, kuros vainojama ir saimnieka nezināšana vai paviršība. Ja arī seskam izdotos izlēkt pa logu sveikam un veselam, saimniekam par to būtu maz prieka, jo dzīvnieciņš nekavētos doties apkārtnes izpētes klejojumos un apmaldītos.

Pārbaudi ausis!

Teju vai 90 procentiem sesku kucēnu, ko saimnieki iegādājušies, veterinārārsti konstatē ausu ērcītes. Tāpēc, paņemot jaunu dzīvnieku, pirmais neatliekamais darbiņš, kas jāpaveic bez liekas kavēšanās, – mīlulis jāattārpo. Otrais – jāpārbauda, vai viņam nav ausu ērcītes. Īpaši, ja dzīvnieks atvests no citas valsts, no audzētavas, par kuru nav drošu ziņu. Samērā bieži ausu ērcītes atrod Polijā iegādātiem seskiem.

Saimnieki mēdz baidīties, ka tas prasīs ilgstošu un seskam nepatīkamu ārstēšanu un jaunās attiecības ar dzīvnieku neveidosies vēlamajā gultnē. Taču tādas bažas ir nevietā, jo ir iespējas izvēlēties medikamentus un metodes, lai saimniekam ausis nebūtu jāapstrādā katru dienu un sesku nevajadzētu daudz tramdīt. Ārstēšanu parasti veic klīnikā, un var izvēlēties medikamentus, lai to varētu darīt ne biežāk kā reizi nedēļā. No laikus konstatētām ausu ērcītēm sesku atbrīvot izdodas ļoti veiksmīgi.

Ja saimnieks ausu veselībai nepievērš uzmanību, sesks ar šo kaiti var sadzīvot diezgan ilgi. Protams, dzīvnieks izjūt diskomfortu, var arī veidoties nopietni auss iekaisumi, bet viņš ciešas. Veterinārajā praksē gadās sastapt seskus, kam ērcītes ausīs attīstījušās jau gadus divus. Ja šāda slima mamma tiek sapārota, tad ērcīte tiks nodota arī mazuļiem.

Iesprūst spraugās

Tā kā sesks ir ļoti kustīgs, tu vari nemaz nepamanīt, kādā virzienā, mājoklī uz grīdas palaists, viņš jau ir paguvis aizdoties. Tāpēc ļoti jāuzmanās viņu neiespiest, virinot durvis vai pie sienas piebīdot kādu mēbeli. Tā var dzīvnieciņu smagi traumēt. Jāņem vērā, ka kustīgais un ziņkārīgais sesks cenšas ielīst dažādās spraugās, kurās viegli iesprūst, un bieži vien pats viņš no tām nespēj atbrīvoties.

Rakājas puķu podos

Savvaļā seski dzīvo alās, un šāda uzvedība ir asinīs arī mājas mīluļiem, tādēļ kārdinājumam ierakties puķupodā viņi vienkārši nespēj turēties pretī. Ja tas būs istabā, kur sesks pastaigājas, viņš to obligāti izrakņās. Nav arī izslēgts, ka sesks gribēs pamēģināt, kā garšo zeme, un, ja būs apēdis kādu puķu sakni, tas jau var būt zarnu nosprostojuma cēlonis. Tu vari rāties un dusmoties, cik tīk, vienīgais, kas spēs pasargāt tavus telpaugus no seska un sesku no zemes saēšanās, – aizstiept visus podus uz citu istabu, kur tavs mīlulis tos nevarēs iekārot.

Sesku drošā mājā:

  • nav pieejami gumijas priekšmeti;
  • nemētājas mantiņas ar sīkām detaļām, ko var norīt;
  • nav nekā tāda, ko sesks varētu apgāzt, jo viņš prot pārbīdīt arī par sevi daudz lielākus priekšmetus;
  • nav viegli pieejamu puķupodu;
  • nav šauru spraugu;
  • nav nekā apēdama vai izdzerama, kas nav domāts viņa uzturam;
  • nav pieejamas atkritumu urnas, kuras revidēt;
  • vienmēr ir aizvērts klozetpoda vāks, jo sesks nepalaidīs garām iespēju ienirt poda ūdenī.

Par ko nav jāsatraucas

  • Patīk kasīties
    Sesks bieži kasās. Viņš var arī naktī piecelties un sākt cītīgi kasīties. Taču tas nebūt nenozīmē, ka dzīvniekam ir alerģija vai blusas, vai kāda niezi izraisoša kaite (retos gadījumos, protams, kas tāds var piemesties). Kasīšanās pieder pie seska normālām ikdienas darbībām. Viņam vienkārši patīk sevi pakasīt!
  • Guļ kā beigts
    Dažiem saimniekiem ir gadījies piedzīvot pārbīli, domājot, ka dzīvnieks ir nomiris. Sesks var skraidīt un kustēties kā ūdenszāle, un tad vienā brīdī nokrist zemē un pilnīgā bezspēkā gulēt kā beigts. Seskiem ir šāds enerģijas taupīšanas mehānisms. Dzīvnieks pēkšņi it kā sabrūk – noguļas un vairs nekustas.

    Citkārt saimniekus pārbiedējis seska ciešais miegs. Saimnieks atnāk mājās un skatās, ka sesks nekustīgi guļ, kļuvis pavisam ļengans un nav pamodināms ne ar kādiem paņēmieniem. Tas ir tā dēvētais nāves miegs, kas raksturīgs jauniem seskiem līdz gada vecumam un veciem. Bet pēc pusstundas dzīvnieciņš pamodīsies spirgts un vesels, un labi atpūties. Starp citu, sesks guļ lielāko daļu savas dzīves – 16–20 stundas diennaktī.
  • Pamostas un trīc
    Nereti pēc pamošanās sesks trīc pie visām miesām. Saimniekam tas izskatās biedējoši, bet patiesībā, ja nav nekādu citu slimības pazīmju, tāda uzvedība šim dzīvniekam ir ļoti normāla. Sesks drebinoties sasparojas un sevi iedarbina, lai pēc tam atkal kādu laiku nenoguris rosītos.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs