Pārbaudi – vai spēsi no sēklas izaudzēt ginku? Ej pakaļ sēklām, kamēr vēl ir!

Ginks aug pašā celiņa malā iepretī Latvijas Universitātei. Ejot uz kanālmalu, paņem līdz maisiņu un cimdus! Ginka augļi izskatās pēc dzelteniem ķiršiem, bet smako pēc veca sviesta. Tāpēc vari pārbaudīt, vai oža laba.

Izņem no sēklapvalkiem kauliņus un noglabā tos līdz pavasarim nesasalstošā vēsumā mitrās smiltīs! Bet sargā tos no pelēm, jo sēklu kodoliņi ir garšīgi.

Smirdīgais sēklapvalks sargā brīnumskaistus kauliņus, kuros atrodas garda un veselīga sēkla. Katrā kauliņā atrodas sulīgs kodoliņš. Tāpēc sēklas jātur mitrās smiltīs vēsumā, lai pārlieku neiekalst.

Citi lasa

Agnese Meiere

Attiecības

Latviete Inga par savu laulību Malaizijā: Dubultā dzīve vīriešiem šeit šķiet normāla

Lauma Lapsa

Atvadas

FOTO: Ar aplausiem atvadās no leģendārā aktiera Gunāra Placēna. Sieva atklāj, kāda bija viņa dzīves izskaņa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Pirms izsēšanas sēklas jāizmērcē lietus ūdenī (līdzīgi kā zirņus). Tad tās jāsaliek mitros sfagnos, lai izdzen asniņus. Kad sēklas būs izdīgušas, tās liek podiņos ar zemi un pavisam plānā kārtiņā apber ar augsni.

Vēlāk stādiņus pārstāda lielākos podos. Vasarā tos audzē laukā saulainā vietā, bet ziemā vēlami pavisam nelieli “plusi” pagrabā vai verandā.

Ginkam lapas un augļi nokrīt vienā paņēmienā un tāpēc šis ir vienīgais brīdis ievākt sēklas.

Lasot ginka augļus, paņem arī kādu lapu un turi makā – tad Tev naudas nekad netrūks!

Ginku 1900.gados izloloja Rīgas slavenākais dārznieks un seno Rīgas parku izveidotājs Georgs Kufalts. Vispirms viņš šo ginka kociņu gadus desmit audzēja lielā podā un ziemās ienesa vēsajās augu mājās, kas atradās pie dārznieka mājas Katrīnas ielā 12.

Kad 1899.gadā uzbūvēja Timma tiltiņu pāri kanālam, vajadzēja pārplānot Kanālmalas apstādījumus un iepretī Latvijas universitātei iestādīja retumu izlasi: ginku, Amerikas ragukoku, neievēroto zirgkastaņu, balto robīniju un kizilu. Gadus desmit koku saknes rudenī noklāja ar biezu lapu kārtu un stumbrus aptina ar salmiem.

Šī vieta introducētajām sugām izrādījās ļoti tīkama, jo blakus esošais kanāls izlīdzina temperatūru svārstības un ir, kur noplūst aukstajam gaisam. Kad 40.gados izsala teju visi retumi, kas dāsni bija sastādīti Rīgas centra parkos, šie turpināja augt.

Ginku kundzes aug zemas un žuburainas, ginki ar vīrišķajiem ziediem – slaidi un augstiem vainagiem. Divi tādi aug pašā kanālmalā iepretī Arhitektu ielai ejot stacijas virzienā.

Kufalts daļu stādāmā materiāla meklēja Zemgales muižu parkos, kur citu zemju koki bija labi ieaugušies. Īsti nav zināms, no kurienes atvests Kanālmalas ginka stāds vai sēklas, bet Rīgā šis koks jūtas izcili labi un katru gadu ierieš augļus.

Tāpēc būtu interesanti ievākt ginka sēklas un pamēģināt izaudzēt stādus. Tā mēs stiprinātu mantoto kultūraugu saglabāšanas iniciatīvu un mēģinātu pavairot Latvijas klimatā labi iejutušos introducēto kokus. Cits neviens to mūsu vietā nedarīs, jo kokaudzētavām nav izdevīgi audzēt dižstādus Latvijā, lētāk tos iepirkt Polijā, Vācijā, Holandē un citās zemēs, kur garāks veģetācijas periods.