Ilze Ķuzule-Skrastiņa par dzīvi, laulību un maldiem: Man tika uzlikts labās meitenes tēls

Sēžu, klausos un domāju: paldies Dievam, ka tas ir mans vīrs! 

– Savulaik esi sniegusi daudz interviju, bet pēdējā laikā – nemaz.
– Jā, es izvēlos paklusēt. Tagad, godīgi sakot, arī nolēmu: runāšu šo vienu reizi. Pirms vairāk nekā desmit gadiem SANTĀ bija mana pirmā lielā intervija, nostrādāja sentiments. 

– Par tevi domāju kopš izrādes Visas viņas. Un tagad vēl Sapnis vasaras naktī, kur tu biji izcila! Bet skatos, ka ar interviju esmu trāpījusi uz tavu četrdesmito dzimšanas dienu.
– Un man šķita, ka tieši tāpēc tu man zvani! (Smejas.) 

– Tev ir tāds periods, kad negribas runāt?
– Beidzot sev esmu atzinusi, ka esmu izteikts introverts, kurš bieži spiests būt ekstraverts. Otrs: mani kaitina tukša muldēšana, kas, kā likums, beidzas ar čīkstēšanu.

Es tajā negribu iesaistīties, tāpat kā esmu arī iemācījusies nepalikt vidē, kas man nepatīk.