«Sapratu, ka cīnīšos par bērnu.» Aktrise Inga Ungure par mīlestību un meitas piedzimšanu

Ingas mazā meitiņa ir klātesoša mūsu sarunā – kustīga kā ūdenszāle! Abas ar Ingu ik pa laikam atrodamies te virtuvē, te istabā uz grīdas, te atkal virtuvē. Rokās Grietai ir klucītis, mutē – cita manta, tad no plaukta tiek izvilkti žurnāli, pēc brīža parādās interese par telefonu. Pāris stundu garumā Grieta savā valodiņā arī mums kaut ko aizrautīgi stāsta… «Tev būs grūti pēc tam klausīties ierakstu,» Inga sarunas sākumā pasmaida. 

– Dienā, kad iznāks žurnāls, tu jau būsi nosvinējusi apaļu jubileju… Vairāk domā par pagātni un piedzīvoto vai arī plāno nākotni?
– Četrdesmit gadi saistās ar pusmūža krīzi, un man kā gana jūtīgam un domājošam cilvēkam, kurš vienmēr iedziļinājies ikvienā notikumā, tā sāka klauvēt jau diezgan laikus.

Attiecībās ar Gati es diezgan ātri sapratu, ka vēlos kopā ar viņu bērnu, un to arī viņam ļoti atklāti teicu.

Ne velti pēdējos gados manā bibliotēkā parādījās grāmatas par pusmūža krīzi, un arī mani kā režisori sāka interesēt šādi darbi. Šķiet, man pašai pāreja notikusi veselīgi – ir sakārtoti iekšējie rēķini un noregulēts kompass. Ir lietas, kuras ir atrisinātas. Ir lietas, kuras saprotu, ka nekad neatrisināšu, taču pieņemu tās, un tas ir atbrīvojoši. Ir atkrituši iluzorie sapņi, ir lielāka pārliecība un miers, un pēc iekšējās sajūtas es šobrīd drošu soli tiecos uz nākotni, saglabājot sevī ticību un cerību brīnumiem. Es noteikti jūtos daudz labāk nekā jaunībā.