Raimonda Paula mazmeita Monika Ivonne par šķiršanos, atgriešanos mājās un savu mīļo opa

Monika iebrauc izdevniecības pagalmā ar tumšu BMW. Nenociešos un pajautāju, vai tas ir viņas vectēva, Raimonda Paula džips. «Jā,» atbild Monika. «Beidzamā mašīna, ar ko opa brauca.» Un tūlīt pat piebilst: «Mēs visi priecājamies, ka viņš jau kādu laiku vairs pat nemēģina pats sēsties pie stūres.» Monika matus saņēmusi zirgastē, un viņas lielās, izteiksmīgās acis gluži vai hipnotizē. Ja man jautāsiet, kas Monikai bija mugurā, īsti neatceros, bet, ja jautāsiet par viņas acīm, es pat varētu tās uzzīmēt… Ja vien man būtu tāds talants.

– Vai tagad esat Latvijā atgriezusies uz palikšanu?
– Jā, atlidoju ar visu savu iedzīvi, kas ietilpa četros lielos čemodānos, un tagad manā dzīvē ir sācies new chapter. Jauna nodaļa. Beidzot dzīvoju tur, kur jūtos kā mājās, un varu būt kopā ar savu ģimeni. Godīgi sakot, man nepatika dzīvot Amerikā. Turp aizbraucu, lai mācītos kino, jo kur gan vēl labāk to darīt, ja ne Losandželosā, tur to māca labākie profesionāļi. UCLA Teātra, filmu un televīzijas skolā, ko pabeidzu, ir mācījies arī Frānsiss Fords Kopola, ko uzskata par vienu no Holivudas ietekmīgākajiem kinorežisoriem. Tagad gan viņš pārsvarā nodarbojas ar vīnu, bet bieži pie mums nāca un stāstīja, kā producēt filmas… Tagad man ir iespēja to visu, ko iemācījos, likt lietā Latvijā. 

Lanas un draudzenes aiziešana gandrīz vienlaikus manā dzīvē bija visgrūtākais laiks.

– Nešaubījāties, ka šāda iespēja jums būs?
– Braucot uz Latviju, protams, es uz to cerēju.