Miķelis Baštiks: Viena no manām atziņām – nekad nesāktu biznesu viens

Vēl Miķelis ir četru bērnu – Rūbensa, Lūkasa un dvīņu Noela Īzaka un Elizabetes – tēvs. Elzas vīrs. Reiz aizrautīgs sērfotājs, kuru biežāk varēja satikt Liepājas Ziemeļu mola viļņos nekā galvaspilsētas ielās, nu iekopj bišu dravu un dod otru dzīvību divām Kurzemes piekrastes baznīcām. Viņam ir trīsdesmit astoņi gadi. Sarunas noslēgumā viņš saka: «Neko vērtīgu nav iespējams izdarīt vienatnē. Ne ģimenē, ne radošajā darbā, ne biznesā. Katrā no būtiskajiem dzīves aspektiem varu skaidri identificēt atslēgas cilvēkus, kas bijuši blakus un padara par iespējamu vispār ko jēgpilnu izdarīt.» 

Strādājām ar NBA, bet saskaņā ar līgumu nedrīksti pat savā portfolio to rādīt, jo esi tikai viens no izpildītājiem.

– Esi viens no atzītākajiem Latvijas dizaineriem – ja kādam labam latviešu zīmolam veidota grafiskā identitāte, ļoti iespējams, tas bijis tavs un Asketic darbs. Kā dizaineri mēra panākumus? Pēc gada peļņas un balvām?
– Domāju, pēc gandarījuma. Ja kāds grib veidot biznesu un audzēt konta atlikumu, viņš neizvēlas strādāt ar dizainu – tas ir pakalpojumu bizness, kurā grūti daudz nopelnīt. Dienā ir tik stundu, cik ir, un tad atliek tikai veidot lielāku komandu, celt cenu, taču, ja negribi audzēt milzīgu aģentūru, bet palikt maza komanda, kāds arī ir mūsu uzstādījums – esam astoņi, tad milzīgu naudu nepelna.