Advokāta Jāņa Lapsas reibinošā kolekcija. «Pudelei ir stāsts, kamēr tā nav izdzerta.»
«Pudelei ir stāsts, kamēr tā nav izdzerta,» saka zvērināts advokāts Jānis Lapsa. Gar saviem alkohola krājumiem viņš staigā kā pa muzeju, priecājoties par putekļiem uz iesaiņojuma kastēm un atceroties cilvēkus, kas katru pudeli atnesis.
Foto: Matīss Markovskis
Paskaties, te man tāds īpašs skapītis – krāju XO konjakus savai 50 gadu dzimšanas dienai, kas būs pēc trim gadiem.
– Nu, Jāni, ar ko pacienāsi?
– Ko vien gribi! Jebko! Man ir pilnīgi viss – konjaks, viskijs, rums, sarkanvīns, portvīns, balzams. Oktobrī man bija dzimšanas diena, vēl neesmu izlicis pa plauktiem visus tajā sadāvinātos dzērienus – stāv tepat uz galda. Vairākus gadus nebiju svinējis, pandēmijā ballītes nebija. Pirms tam katru gadu dzimšanas dienas svinības sāku jau 11 rītā, bet šogad sapratu – nē, kļūstam vecāki, tik ilgi nevarēs, tāpēc viesiem teicu, lai nāk piektdien no trijiem.
Cilvēki ir dažādi – nevar visi atnākt piecos vai sešos, jo vakarā ir mājas lietas un citas darīšanas, citi savukārt var atnākt tikai piecos vai sešos, jo tad beidzas darbs. Vai atnāk pusdienlaikā, apsveic, apēd lašmaizīti un dodas prom. Šogad sākām trijos, bet beidzām divos naktī – gandrīz 12 garas stundas, no ģitāras spēlēšanas vēl ilgi pirksti sāpēja. Bet sestdien bija pagrūta diena – nelīdzēja ne viena zupiņa, ne divas.
– Kas jādara, lai jubilārs izturētu tik garas svinības?
– Baigi prātīgi! Šogad jau bija salīdzinoši maz cilvēku – tikai kādi trīsdesmit. Paskat, kādus dzērienus man divas draudzenes uzdāvināja – bija pacentušās. Lapsu dzērieni! Džins, aveņu liķieris un alus – visām trim pudelēm etiķetes ar lapsām. Zinu, ka ir arī lapsu vīns, šad tad nopērku.
