Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Brokoļi palīdz cīņā pret vēzi

    Uzturs
    3. februāris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay.com
    Brokolī ir ļoti daudz vērtīgu vielu, kas palīdz gan cīņā pret vēzi, gan pret sirds un asinsvadu slimībām, tie palīdz mazināt kāri pret saldumiem un būtu jāēd grūtniecības laikā, stāsta Sertificēta uztura speciāliste ILZE LUTERE, kura arī vada klīnisko praksi Rīgas Stradiņa Universitātes uztura speciālistiem,

    Daudzi to nezina, bet brokolis ir no kāpostu dzimtas. Brokoļu nosaukums broccoli cēlies no itāļu valodas vārda brocco, kas nozīmē – spēcīga roka vai zars. Otrs brokoļu nosaukums ir sparģeļkāposti. Tomēr brokoļu ķīmiskais sastāvs ir daudzveidīgāks nekā parastajiem, mums labi zināmajiem, baltajiem galviņkāpostiem. Brokolis ir arī vērtīgāks par ziedkāpostu!

    Kas brokolī tik vērtīgs?

    "Brokolis ir uztura speciālistu un diētas ārstu mīlulis, jo satur veselu buķeti vērtīgo vielu – C, B un K vitamīnus, folātus, mangānu, magniju, kāliju, glikozīdus, antocianīnus, polifenolus. Es gribētu īpaši izcelt folijskābi, kas ir viens no B grupas vitamīniem. Folijskābe ir ļoti būtiska sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Nereti, ja ir jau kādas problēmas ar sirsniņu, ģimenes ārsts vai kardiologs nosūta uz analīzēm, un viena no pozīcijām, kas jānosaka, parasti ir homocisteīns.

    Ja tā līmenis ir paaugstināts, pacientam visdrīzāk trūkst B grupas vitamīnu un jo īpaši folijskābes, tāpēc noteikti ir vērts savā ēdienkartē ieviest brokoļus. Arī visas grūtnieces zina, ka folijskābe ir ļoti būtiska viela, lai mazulītis labi attīstītos. Īpaši svarīgi, lai tās netrūkst grūtniecības pirmajā trimestrī, folijskābe spēj būtiski samazināt nervu caurulītes attīstības defektu risku.

    Tāpēc, visas topošās māmiņas un sievietes, kuras plāno bērniņu, – ēdiet brokoļus!

    Brokolis – kalcija avots

    Simts gramos svaiga brokoļa kalcijs ir 105 miligrami, vārītā vai tvaicētā – 87 miligrami. Salīdzinot ar citiem dārzeņiem, tas ir ļoti cienījams rezultāts. Tāpēc ir vērts šo dārzeni iemīlēt, arī domājot par savu kaulu stiprumu. Tā kā kalcijs labāk uzsūcas kopā ar D vitamīnu, brokoļus būtu vēlams baudīt kopā ar treknajām zivīm. Arī baravikās ir krietns D vitamīna daudzums – varētu sanākt interesants sacepums, vai ne?!

    Brokoļi arī lieliski noder, lai mazinātu kāri pēc saldumiem, jo tajos ir ievērojams daudzums hroma.

    Bet šis mikroelements palīdz noturēt stabilu cukura līmeni asinīs. Jo tieši brīdis, kad cukura līmenis strauji slīd lejup, ietekmē vēlmi sākt virināt saldumskapīša durvis. Tāpat kā visos tumši zaļajos dārzeņos, arī brokolī ir hlorofils – zaļais pigments. Bet hlorofils pēc ķīmiskās struktūras ir līdzīgs hemoglobīnam un noder asins sastāva uzlabošanai.

    Pretvēža iedarbība

    Brokoļos, kā visos kāpostveidīgajos, ir ķīmiskie savienojumi, kas organismā darbojas pret audzēja šūnām. Zinātnieki kāpostu dzimtas dārzeņus visvairāk pētījuši saistībā ar plaušu, prostatas un zarnu vēža riska mazināšanu.

    Bokoļu pretvēža iedarbība ir patiešām zinātniski pierādīta.

    Tāpēc, lai sevi pasargātu, katru dienu vajadzētu ēst vismaz vienu no kāpostveidīgajiem dārzeņiem – brokoļus, galviņkāpostus, Ķīnas kāpostus, salātu baldriņus, Briseles kāpostus, ziedkāpostus… Brokoļiem šī pretvēža iedarbība ir īpaši izteikta, pateicoties enzīmam mirozināzei. Tā kā, termiski apstrādājot, šis enzīms iet bojā, vēlams brokoļus ēst arī svaigus. Interesanti, ka enzīmi darbojas aktīvāk, ja ir saskārušies ar gaisu. Tāpēc pat tad, ja brokoļus vāra vai sutini, vēlams tos sagriezt un atstāt uz minūtēm četrdesmit, lai enzīmi aktivizējas.

    Brokoļi satur arī sulforafānu un indolu – tās ir īpaši unikālas vielas, kuru citos dārzeņos gandrīz nav. Arī šīm vielām piemīt pretvēža, antibakteriāla, pretalerģiska un pretdiabēta ietekme. Vēl labāk būs, ja, gatavojot šo skaisto zaļo puķi, pievienosiet diedzētas sinepju sēklas, dīgstus vai sinepju pulveri, kas īpaši aktivizē sulforafānu.

    Vēl brokolis ir lielisks sabiedrotais visiem grilējumiem un ceptai gaļai, jo neitralizē heterociklisko amīnu iedarbību uz organismu.  Heterocikliskie amīni ir kancerogēni jeb vēzi izraisoši savienojumi, kas veidojas gaļas cepšanas procesā.

    Kā brokoļus vislabāk apēst?

    Ļoti bieži brokoli pārvāra. Tad nu tiešām tas sāk izskatīties pelēcīgs, pēc tekstūras atgādina pļuru, un vizuālā un garšas baudījuma vairs nav nekāda. Arī vērtīgo vielu daudzums, ilgi vārot, ir krietni patērēts.

    Brokoļus – īpaši, ja tie audzēti pašu vai omītes dārzā, – droši var ēst svaigus.

    Rozetītes zaļajos salātos izskatās ļoti glīti. Ja šķiet, ka brokolim garša ir pārāk sīva, lai to pilnīgi zaļu liktu salātos, var brokoli blanšēt – uz īsu brīdi iemērkt karstā, tad aukstā ūdenī. Ja brokoli ceps, vārīs vai tvaicēs, droši var izmanto arī brokoļa resno kātu. Ja vēlas, nomizo tam miziņu, un vidus būs maigs un sulīgs. Kātus var lieliski izmantot arī biezzupām. Man vislabāk patīk brokoli pavisam vienkāršā veidā tvaicēt. Katlā ar visbiezāko dibenu ieleju mazliet ūdens – tiešām tikai tik, lai nosegta paša apakšiņa –, uzkarsēju, metu brokoļus iekšā, vāku virsū, un karsēju vien trīs vai četras minūtes. Viss!

    Manuprāt, brokolim jābūt tieši tā pagatavotam – joprojām koši zaļam, no ārpuses mīkstam, bet vidū vēl mazliet kraukšķīgam un sulīgam. Daudziem nepatīk brokoļa mazliet sīvā garša, kuru veido sēru saturošie savienojumi, kas pasargā dārzeni no bojāšanās. Bet, mūsu organismā olbaltumvielu sintēze nevar notikt pilnvērtīgi, ja neēdam šos sīvās garšas produktus (kāpostus, rutkus, redīsus, sīpolus). Garšu var uzlabot, ja ēdieniem ar brokoļiem pievieno kaut ko dabiski saldu – kaut vai ābolu!

    Garšas īpatnību dēļ brokolim piestāv arī viss sāļais. Itālijā brokoļus ēd ar anšoviem un Parmas sieru, Lielbritānijā – ar zilo sieru, Āzijā – ar sojas mērci un melnajām pupiņām. Manuprāt, brokolis labi sader arī ar pistācijām, zemesriekstiem, valriekstiem, ķiploku un čili pipariem. Savukārt citrona sula palīdz saglabāt koši zaļo krāsu. Nesezonā droši vari izmantot arī saldētus brokoļus, jo tie joprojām būs ļoti veselīgi."

    Spinātu un brokoļu plakanmaize

    SASTĀVDAĻAS:

    • vidēja izmēra brokoļa galviņa,
    • sauja spinātu,
    • 3 olas,
    • 3 ēdamkarotes mandeļu miltu,
    • ēdamkarote rudzu kliju,
    • ķimenes, sāls – pēc garšas.

    PAGATAVOŠANA:

    1. Brokoli ar visu kātu un spinātus sasmalcina un sablendē.
    2. Dārzeņiem pievieno olas, miltus, klijas, garšvielas un samaisa.
    3. Masu liek uz cepampapīra un izlīdzina pēc iespējas plānākā kārtā. Cep 160 grādu karstumā 45 minūtes.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē