Rīga +20°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Divdomīgie piedāvājumi
Šā gada izskaņā dziedātāja laida klajā debijas albumu Albūūms, un četras dziesmas jau skan radiostacijās. «Un tā nemaz nenotiek tik bieži, ka pirmā albuma dziesmas uzreiz skan pa radio. Man palīdzēja gan mans atšķirīgais balss tembrs, gan pamanāmie, brīžiem kliedzošie dziesmu teksti. Piemēram, dziesma Siekala ir manas pagātnes traumas dziedēšana,» atklāj Ilze. Gandrīz visās dziesmās viņa runā par to, kam pati gājusi cauri.
«Kad sāku uzstāties bāros, biju brīva un atvērta. Visiem smaidīju un, ja vien bija enerģija, pēc uzstāšanās vēl aprunājos ar bāra apmeklētājiem. Diemžēl šī enerģija tika pārprasta, turklāt gan no puišiem, gan meitenēm. To iztulkoja kā flirtēšanu. Bet tā nebija! Uz skatuves vienkārši ir īpaša enerģija, un ir skaisti, kad uz tās ir pašpārliecināts cilvēks, kas paņem visu telpu. Taču ar laiku noslēdzos, kļuvu puiciska, nevis tāpēc, ka man to gribējās, bet tā es jutos drošāk,» atminas Ilze. «
Cik reižu man ir teikuši: «Atnāc uz studiju, parakstīsim mūziku!» Taču beigās tas izrādījās pilnīgi cits piedāvājums…» atklāta ir māksliniece un uzsver – dzīvē viņa ir Ilze, bet uz skatuves – jau pavisam cita persona.
«Pat ja manās dziesmās ir kaut kas seksuāls, tas nav jāuztver kā aicinājums, bet gan kā izpausme. Skatuvi uztveru kā baltu audeklu – tukšumu, kur varu būt, kāda vēlos – kautrīga, romantiska, seksīga vai pat agresīva.
Man pārdzimt palīdzēja Būū – vārds, kas ienāca prātā pērn randiņa laikā.
Pierakstīju to savās piezīmēs un tikai vēlāk atskārtu – tam nav dzimtes,» atceras māksliniece.
Divi ū burti ir gan viņas skatuves vārdā, gan jaunā albuma nosaukumā.
«Man vienkārši patīk piedurties. Negribu visu uztvert baigi nopietni. Jo vairāk var pasmieties par lietām, jo skaistākas tās šķiet. Man liekas, ka smiekli ir ļoti skaista izpausme, un mums visiem vajadzētu vairāk smieties arī par sāpīgo. Daudzu notikumu sāpīgumu mēs izdomājam paši. Nevajag apspiest sevi, vajag just to, ko jūtam, taču nepārspīlējot. Es agrāk daudz cietu par to, par ko nevajadzēja ciest. Man apkārt bija cietēju un nevarētāju enerģija, kas vilka uz leju, un es izvēlējos no tā aiziet,» vaļsirdīga ir viņa. Lai nonāktu tur, kur ir šobrīd, Ilze kardināli mainīja dzīvi.
«Apzināti no savas dzīves nogriezu lielu daļu cilvēku,» atzīstas viņa.
Intervijas turpinājums:
