Rīga -1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Vēl viens lodziņš uz manu bērnību ir aizvēries. Un ne tikai man vien. Tagad Veltiņas balss paliks radio ierakstos un viņas asais, bet labestīgais acu skatiens nolūkosies uz mums no fotogrāfijām,» žurnālam «Privātā Dzīve» saka aktieris Gundars Āboliņš. «Šāda šķiršanās vienmēr ir pēkšņa un negaidīta, kaut arī, kā zināms, neizbēgama. Saskarsmē un darba procesā
Velta Skurstene reizēm bija asa, kā ungāru paprika.
Mūsu turpmākās dzīves maltīte tagad būs bez šīs vitāli nepieciešamās garšvielas. Toties viņiem tur, Augšā, nebūs garlaicīgi! Pasveicini mūsējos, Veltiņ! Lai Tev viegls ceļš!» vēl mākslinieks.
Scenārists un producents Māris Putniņš atzīst: «Velta bija tik liela, ka to vārdos īsti nepateiksi. Šerpa un brīnišķīga. Neciešama, jauka un burvīga meitene. Ļoti labs draugs. Mūsu draudzība sākās tad, kad tika uzņemta filma Džimlai rūdi rallallā. Veltai ļoti patika šaut ar automātu. Lai gan rokas Veltai vecumdienās bija vārgas, viņa to šaujamo spītīgi stiepa pati un neļāva nevienam citam nest. Kad izdevās ar asistenta palīdzību izšaut, viņa bija sajūsmā, ka spējusi dabūt to gatavu.»
Aktrise Indra Burkovska par Veltiņu teic: «Veltai piemita kaut kas tik gaišs, skaists un reizē cildens, kas piemīt vien maziem bērniem un ļoti godīgiem cilvēkiem. Viņa prata priecāties par visu jauko gluži kā bērns. Šo prieku viņa prata dot arī citiem. Līdz ar to mums ir jāpatur prātā Veltas tradicionālais vēlējums: «Deguns jātur gaisā!».»
Aizkustinošus un sirsnīgus Veltai tuvu un mīļu cilvēku stāstus par jauko aktrisi atradīsiet žurnālā «Privātā Dzīve.»
