Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Protams, viņš nav bijis ideāls. Bet man iedota ļoti laba bagāža no abiem vecākiem. Mana bērnība nav bijusi ne priekšzīmīga, ne ordināra, bet tā bija ļoti laimīga,» žurnālistes Aivas Kanepones intervijā žurnālam «Ieva» saka Jura Kulakova meita vijolniece Justīne Kulakova-Sypniewski. Šī ir pirmā tik dziļa un gaišu atmiņu piepildīta saruna pēc viņas tēva nāves.
Lai gan Justīnes vecāki izšķīrās, kad viņa vēl bija pavisam mazs bērns, vijolniecei nekad nav trūcis tēta mīlestības. «Kas attiecas uz šķiršanos, mani vecāki veiksmīgi visu nogludināja, pret mani abi bija ļoti jauki, un es nesaskaņas nejutu. Kad viņi reāli izšķīrās, es to sapratu, bet tad man bija jau septiņi gadi,» atzīst Justīne. «Tētis un mamma mani ļoti mīlēja, un tas bērnam ir svarīgākais. Lai arī tētis ne vienmēr bija priekšzīmīgs, viņš man mācīja, kā ir pareizi.
Tīņa gados tētis mani veda uz draugu ballītēm, un vienmēr pieteica: alkoholu ne vairāk kā vienu glāzīti!
Citi lasa
Un es to ievēroju. Arī citādi mana dzīve nekad nav bijusi dēkaina,» teic viņa.
Komponists Juris Kulakovs nekad neslēpa to, ka ik pa laikam viņam dzīvē ielauzās bohēma, un tai bija sekas. Ar gadiem to saprata arī viņa meita. «Par to alkoholismu – kad es biju bērns, tētim šīs problēmas nebija tik izteiktas. Kad tikās ar mani, viņš nekad nebija iedzēris,» atminas Justīne. «Tīņa gados sapratu, ka viņam ir reālas problēmas, un mēs par to atklāti runājām. Mums nebija nekādu tabu tēmu, es varēju uzticēties abiem vecākiem un brīvi runāt par jebko. Protams, reizēm viņu strostēju. Ir bijis arī tā, ka izmetu visas alkohola pudeles, kas bija tēta dzīvoklī. Saliku atkritumu maisos un aiznesu uz konteineru. Protams, sākumā viņš man uzrūca, bet pēc tam izrādījās, ka tētis par to bija pat priecīgs,» atceras viņa.
«Viņš jau pats šo problēmu apzinājās un par to runāja ar zināmu grūtsirdību.
Tēta dzīvē ir bijuši dažādi periodi, kad tas ir vairāk vai mazāk ietekmējis viņa patību, un bijuši arī gadiem ilgi pilnīgas atturības periodi, reizēm ar tuvāko cilvēku vai mediķu atbalstu. Atkarība nav tikai gribasspēka jautājums, tā ir jāārstē. Kad biju jauna un cerēju, ka mana morāle kaut ko palīdzēs, es viņam par to diezgan bieži aizrādīju. Bet tad sapratu, ka ir lietas, ko varam iespaidot tikai tad, ja cilvēks pats vēlas palīdzību. Tāpēc labāk nesabojāt visus tikšanās brīžus ar morāles lasīšanu,» atklāta ir Kulakova vienīgā meita.
Sarunu ar Justīni lasi žurnālā «Ieva» un digitālajā žurnālā «Santa+»!
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
