• Tipiskākās traumas. 6–12 mēneši

    Slimības
    7. janvāris, 2009
    1 komentārs

    Drukāt

    Saglabāt


    ·        Kritieni – no krēsliem, galda, kāpnēm, kur mazais jau spēj uzrāpties.

    ·        Saindēšanās – pagaršojot mazgāšanas līdzekļus, zāles, indīgu augu daļas.

    ·        Apdegumi – 0–6 mēnešu vecumā tipiskajiem pievienojas tie, ko var gūt, piekļūstot karstiem traukiem uz plīts, novelkot no galda galdautu un uzraujot sev virsū, piemēram, kafijas kannu, pieskaroties karstām krāsns durtiņām.

    ·        Smakšana – iebāžot mutē sīku rotaļlietu vai citu nelielu priekšmetu un aizrijoties ar to.

    ·        Automašīnā – bērns tiek vests, nelietojot bērnu sēdeklīti un nepiesprādzējot.

    Svarīgi!

    Lai iepriekš paredzētu, kas mājās varētu apdraudēt bērnu, kurš jau sāk rāpot, vecākiem der nomesties četrrāpus un no šī redzesleņķa pārlūkot dzīvokli. Neaizmirstiet ieskatīties arī virtuvē, tualetē, skapjos, plauktos un zem tiem!

    ·        Novāciet galdautus, kas karājas pāri galda malai, vadu mudžekļus.

    ·        Aizslēdzamos skapīšos vai augstos plauktos noglabājiet medikamentus, sadzīves ķīmiju un kosmētiku.

    ·        Neatstājiet uz galda tablešveida un pirkstiņveida baterijas. Nepērciet un nedodiet bērnam rotaļlietas, no kurām baterijas var viegli izņemt.

    ·        Neturiet mājās indīgus telpaugus, īpaši tādus, kam ir spilgti augļi, piemēram, piparu nakteni.

    Drošas kāpnes

    Rāpotājam

    Lai pasargātu rāpotāju no traumām, ieejai kāpņu zonā jābūt nepieejamai.


    Kāpņu norobežošanai der aptuveni metru augsti nožogojumi no dažādiem materiāliem abos kāpņu galos.

    Norobežojumus var pagatavot no:

    • tīkla,

    • koka,

    • metāla,

    • izturīga stikla.

    Viens no vieglākajiem, ērtākajiem un lētākajiem norobežojuma materiāliem ir izturīgs zvejnieku tīkls. Tīklu stingri nospriego starp sienām, lai mazais nevar izspraukties gar malām, un piestiprina ar skrūvēm vai citiem piemērotiem stiprinājumiem. Līdzīgi var pielikt arī metāla režği vai sietu, ko parasti izmanto žogiem. Stiprinājumus var iegādāties būvniecības materiālu veikalos; drošākais ir cilpiņveida āķītis, ko ar dībeli ieskrūvē sienā. Lai tīkls vai siets labāk turētos, gar malām ik pēc 20–30 centimetriem izver koka līsti.

    No koka vai metāla var izgatavot speciālu sētiņu vai vārtiņus. Vārtiņiem papildus var būt nepieciešami balsti, pie kuriem pieskrūvēt eņğes un arī rokturi, bultu vai krampīti, ko mazais neprot vai nevar atvērt.

    Dārgāks variants – ierīkot triecienizturīga stikla durvis. Tām nav jābūt pilnā augstumā – pietiks, ja durvju augšējā mala sniegsies līdz kāpņu margām. Stikla norobežojums ir neuzkrītošs – nav tāda interjera, kuru stikla durtiņas varētu sabojāt.

    Norobežojumu pieaugušajiem ikdienā jāvar viegli atvērt, noņemt un uzlikt atpakaļ vai arī pārkāpt tam pāri.

    Pievērsiet uzmanību:

    •   Stiprinājumu izturībai, it īpaši, ja norobežojums jāierīko pie rīğipša sienas. Mazais var sadomāt kāpt uz norobežojuma, iekārties tajā, atspiesties vai šūpoties uz tā.

    •   Stiprinājumu kvalitātei. Lai skrūvju gali nebūtu asi un mazais uz tiem nevarētu savainoties.

    •   Stiprinājumu drošībai. Jāizvērtē, vai aizāķēto tīklu, režği vai sietu mazais nevarēs atāķēt.

    Mazam staigātājam

    * Bērnam, kas pats var lēnām noiet pa kāpnēm, svarīgi, lai ir, pie kā pieturēties. Pirmais variants – horizontāla papildu marga vidū starp augšējo margu un pakāpiena virsmu. Otrs variants – blīvāk izvietoti reliņi (cits no cita aptuveni desmit centimetru attālumā). Bērniem domātajai margai un reliņiem vajadzētu būt tik tieviem, lai mazajam būtu ērti satvert.

    Mazi bērni pa kāpnēm kāpj lēnām – vispirms uz pakāpiena liek vienu kāju, pēc tam uz tā paša otru, tāpēc kāpiena augstumam nav tik lielas nozīmes, tomēr lielākam par 170–175 milimetriem nevajadzētu būt.

    * Pakāpiena virsmai jābūt neslīdīgai. Vispiemērotākais materiāls ir betons. Neslīdīgs ir arī dabisks, neapstrādāts koks vai saplāksnis, taču nepārklāta koksne ātri smērējas, tāpēc kāpnes parasti tiek lakotas vai krāsotas. Mazāk bīstami ir krāsoti koka pakāpieni. Kāpnes var nosegt ar tekstila grīdas segumu, korķi, var likt arī speciālās kāpņu flīzes ar rieviņām, vinila grīdas segumu (sauc arī par linoleju) ar pretslīdes īpašībām. Ja pakāpieni klāti ar dekoratīvu segumu, jāraugās, lai tas būtu kārtīgi piestiprināts un lai aiz tā malām neķeras kājas. Seguma materiālu piestiprināšanai lieto arī speciālus leņķus, kam ir pretslīdes rieviņas. Ja klāj vienlaidu tekstila izstrādājumu pāri visiem pakāpieniem, uz katra pakāpiena tas jānostiprina ar speciālu stieni, lai neslīdētu viss paklājs.

    ! No bērna drošības viedokļa nepiemēroti ir stikla un gludie metāla pakāpieni. Viens no nedrošākajiem segumiem ir pulētās un glazētās flīzes, tām vēlams uzlīmēt speciālu pretslīdes lenti, kas izgatavota no gumijas un smilšpapīram līdzīga materiāla.

    *
    Vaļēji pakāpieni ir bīstami, noteikti jābūt pretpakāpienam.  Atstarpe starp pakāpieniem ir aptuveni 15 centimetri. Šādā spraugā staigājošs bērns vairs nevar ne ielīst, ne arī aizķerties tur ar kāju.
    *
    Vītņu kāpnes ir neērtas un nedrošas.   Tieši vītņu kāpnes mazam bērnam ir ērtākas, jo daļā, kas atrodas tuvāk balsta stabam, pakāpiens ir šaurāks, tāpēc solītis nav jāliek tik liels.
    *
    Koka pakāpieni ir neslīdīgi.       Ar laku apstrādāta koka virsma ir viena no slidenākajām. Turklāt dabiska koka kāpnes prasa papildu kopšanu ar vasku vai citiem kopšanas līdzekļiem, kas padara tās vēl slīdīgākas.
    *
    Visi triecienizturīgie stikli ir pilnīgi droši.       Ir divējādi paaugstinātas drošības stikli, un abi, saņemot lielu triecienu, var saplīst. Atšķiras tikai plīšanas veids. Rūdītais stikls sairst dažāda lieluma neasos gabalos, nesavainojot cilvēku. Laminētais stikls saplaisā, taču nesairst – caur šādu norobežojumu nevar izkrist.

    Ērtas papildu margas, kur pieturēties mazajai bērna rociņai.

    Ja reliņi atrodas tuvu cits citam, mazais nevarēs izlīst tiem cauri un varēs pie tiem pieturēties.

    Abos kāpņu galos novietotais metāla režğis pasargās gan mazākus bērnus, kas var noripot lejā, gan lielākus, kas gribētu doties augšup. Mazie paklājiņi gādā, lai neslīdētu kājas, un aizsargā pakāpienus pret nodilšanu.

    Sētiņa neļauj doties augšup.

    Staigulītis

    Pati daba parūpējusies, lai mazs bērns pārvietotos lēnam – rāpojot un šļūcot. Tāpēc, kad viņam draud briesmas, pieaugušie paspēj piesteigties palīgā. Staigulītis bērnam ļauj pārvietoties tādā ātrumā, kādam viņš vēl nebūtu gatavs, un aizsniegt daudz vairāk lietu. Tāpēc staigulītis mazuļa aprīkojumā ir lieks.

    1 komentārs

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē