Palīgā, rotavīrusu! Kā nesaslimt, kā ārstēties, kad doties uz slimnīcu un kā pēc tam atkopties

Skaidro bērnu infektoloģe, Bērnu slimību klīnikas virsārste Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Gunta Laizāne.
Roku mazgāšana
Zane Strūberga
27. septembris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

– Vai taisnība, ka ar rotavīrusu vairāk slimo ziemā?

– Jā, rotavīruss, kā jebkurš cits vīruss, ir sezonāls, un oficiāli tā sezona ir rudens, ziema un pavasaris. Lai gan, ņemot vērā Latvijas laikapstākļu ļoti nosacīto sezonalitāti, arī vīrusam tā ir visai nosacīta. Protams, aukstajos mēnešos saslimšanu ir vairāk, bet gadās arī pa kādai vasarā.

 

– Kas ir smagākais, saslimstot ar rotavīrusu?

– Katram slimošana norit mazliet citādi. Tomēr, jo mazāks ir bērniņš, jo smagāka būs slimības norise. Rotavīrusa pirmie simptomi ir augsta temperatūra (kas uzlec strauji) vai vemšana. Var parādīties vispirms vemšana un tad temperatūra, var būt otrādi – vispirms bērnam paaugstinās temperatūra, pēc tam viņš sāk vemt. Pirmajiem simptomiem seko arī šķidra vēdera izeja, bet citreiz caurejas nav, jo rotavīrusam patīk bremzēt zarnu trakta darbību, peristaltiku. Tad veidojas tā sauktais iliuss – zarnu trakta necaurejamība. Ja notiek tā, tad slimniekam ir vemšana, temperatūra, bet vēders neiziet, ir tikai sapūties, sāp. Citreiz vecāki priecājas, ka bērnam nav caurejas, bet labāk lai tā ir, jo slimības ierosinātājs tad tiek ārā.

 

– Kā vecākiem saprast, ka ir laiks doties uz slimnīcu?

– Pirmais, ko varu ieteikt, – nekrist panikā. Uzreiz pie pirmās vemšanas un temperatūras uz slimnīcu skriet nevajag. Tas tikai nevajadzīgi vairo sastrēgumu uzņemšanas nodaļā.

Citreiz vecāki priecājas, ka bērnam nav caurejas, bet labāk lai tā ir, jo slimības ierosinātājs tad tiek ārā.

– Tomēr es saprotu vecākus: ja mazais vemj, tas ir ļoti satraucoši. Zinu pēc savas pieredzes. – Jā, jums taisnība, arī pētījumu dati apliecina, ka vecāki tiešām uz bērnu vemšanu reaģē daudz trauksmaināk nekā uz caureju vai temperatūru, tomēr arī ar to var cīnīties mājās. Galvenais ir saprast, kad beidzas vecāku un kad sākas mediķu atbildība. Vispirms bērns ir jānovēro un, ja viņš jau runā, jāizjautā par to, kā viņš jūtas, vai un kas viņam sāp. Arī tad, ja mazais vēl nerunā, mājās viņu var novērot diennakti. Kā viņš uzvedas? Cik aktīvs ir? Vai čurā? Galvenais, no kā jāuzmanās, ja darīšana ar rotavīrusu, ir atūdeņošanās. Par to liecina sausas lūpiņas, mutes gļotāda un mēle, iekritušas acis, sausas autiņbiksītes (tātad mazais nečurā!). Bērniņš kļūst apātisks, raud bez asarām. Un vēl viena no atūdeņošanās pazīmēm ir slāpes. Vecāki nereti priecājas – bērns daudz dzer, tātad viss kārtībā! Bet neņem vērā citus simptomus. Jo var būt, ka viņš patiešām daudz dzer, bet, tā kā ir vemšana un caureja, zaudē tikpat daudz, cik izdzer. Diemžēl atūdeņošanās ļoti strauji var radīt šoku un akūtu nieru mazspēju, tas ir ļaunākais scenārijs.

Uzreiz pie pirmās vemšanas un temperatūras uz slimnīcu skriet nevajag. Tas tikai nevajadzīgi vairo sastrēgumu uzņemšanas nodaļā.

– Bet, ja mazais ir aktīvs, čurā, pietiekami daudz dzer, pilnīgi mierīgi var ārstēties mājās?

– Jā, un turpināt novērot, kā viņš jūtas. Protams, ja bērnam ir temperatūra un viņš tikko ir vēmis, diez vai viņš priecīgs skraidīs pa māju, tad viņš būs apātisks, raudulīgs, miegains, ar paātrinātu sirdsdarbību un ātrāku elpošanu. Arī tad vēl nevajag uzreiz doties pie ārsta, bet sagaidīt, kad nokrīt temperatūra, un pavērot, kā viņš uzvedas tad. Ļoti iespējams, kad temperatūras vairs nebūs, viņš atkal būs enerģisks, aktīvs, skraidīs. Tātad – var palikt un ārstēties mājās.

 

– Kā ārstē rotavīrusu?

– Galvenā ārstēšana ir šķidruma aizvietošana – mājas apstākļos mazajam dod dzert ūdeni, bet slimnīcā liek sistēmu un šķidrumu pilina intravenozi. Citur pasaulē gan arvien vairāk sistēmas vietā izmanto nazogastrālu zondīti, ko ievada caur degunu. Pamatojums – katra vēnas punkcija ir infekcijas risks, būtībā tā ir invazīva metode, savukārt zondes ielikšana, kaut arī nepatīkama, bērnam nekādā veidā nekaitē. Tātad galvenais, kā cīnīties ar šo zarnu infekciju, – dot bērnam daudz šķidruma un maksimāli ātri atjaunot ēšanu. Ja bērns nokļūst slimnīcā, mediķiem ir savi aprēķini, kā viņi nosaka, cik daudz šķidruma bērnam jādod. Mājas apstākļos bērnam jāizdzer vismaz tikpat daudz, cik viņš izdzer ikdienā. Turklāt šis daudzums jāsadala mazās porcijās un jādod dzert bieži. Visu laiku pa drusciņai jāpiedāvā – ar karoti, ar špricīti, kā vien var.

Galvenais, kā cīnīties ar šo zarnu infekciju, – dot bērnam daudz šķidruma un maksimāli ātri atjaunot ēšanu

Ir arī medikamenti*, kas var palīdzēt cīņā ar rotavīrusu. Tie gan nedarbosies pret pašu rotavīrusu, bet vienkārši palīdzēs zarnu traktam. Tomēr neviens no šiem medikamentiem nav brīnumlīdzeklis. Ja kādu no tiem bērnam neiedod, tas nenozīmē, ka viņš neizveseļosies. Galvenais ir dzert pietiekami daudz šķidruma!

 

– Un kā ar ēšanu? Kad savulaik meitai bija rotavīruss un nokļuvām slimnīcā, mums bija jāievēro ļoti drastiska diēta.

– Ēšana ir jāatjauno maksimāli ātri – gan ar krūti zīdītam mazulim, gan lielākam bērnam. Un, jā, agrāk tiešām bija ieteikums ievērot šīs speciālās rīsu, banānu un sausiņu diētas, tagad no tā visa esam atkāpušies. Arī Eiropas vadlīnijas neko tādu vairs neiesaka darīt. Bērnam var dot gandrīz visu to pašu ēdienu, ko viņš ir ēdis līdz šim. Ja bērniņš ēd krūti, viņš jāzīda bieži, jo piens viņam ir gan ēdiens, gan dzēriens. Bērniņam, kas ēd piena maisījumu, jāsamazina vienas ēdienreizes deva un pudele jāpiedāvā biežāk, saglabājot līdzšinējo kopējo ēdiena apjomu. Savukārt tie bērni, kas ēd no kopējā ģimenes galda, var ēst vecumam atbilstošu ēdienu, neieviešot jaunus produktus. Protams, ja bērnam ir slikta dūša, visticamāk, viņš atteiksies no ēdiena, bet piedāvāt vajag. Vienīgie ierobežojumi slimošanas laikā – nevajadzētu daudz dot bērnam cukuru saturošus kārumus, gāzētus dzērienus, kā arī svaigus augļus un dārzeņus, jo tie pūš vēderu un veicina zarnu darbību.

 

– Var gadīties, ka bērns grib ēst, paēd un uzreiz visu izvemj. Ko tad?

– Tad kādu brīdi ēdienu nepiedāvā. Iedod padzerties. Pēc kādas stundas var piedāvāt kādu vieglāku, maigāku produktu. Jāraugās, lai porcijas, ko bērns apēd, nav pārāk lielas, tās var būt mazākas nekā ikdienā, bet biežāk. Tāpat ēdienu var vairāk sasmalcināt, lai tas vieglāk sagremojas. – Un cik ātra ir izveseļošanās? – Visiem simptomiem vajadzētu pāriet septiņu dienu laikā. Ja slimnīcā nonāk nevakcinēts bērns, tur viņš parasti pavada trīs četras dienas. Tomēr pilna izveseļošanās notiek divu nedēļu laikā. Tas nozīmē: pat ja bērnam slimības simptomu vairs nav un viņš jūtas labi, viņš vēl var aplipināt citus, jo rotavīruss turpina dzīvot sabojātajās nervu šūnās. Tieši tāpēc šī infekcija tik labi izplatās bērnudārzos, kur visi pa strīpiņai slimo. Tāpēc vislabāk būtu uz dārziņu neiet divas, izcilā variantā trīs nedēļas, rēķinot no slimības sākuma.

Nevajadzētu daudz dot bērnam cukuru saturošus kārumus, gāzētus dzērienus, kā arī svaigus augļus un dārzeņus, jo tie pūš vēderu un veicina zarnu darbību.

– Vīruss ir ļoti lipīgs, vai ne?

– Lipīgs gan! Un izturīgs ārējā vidē, uz rokām, uz virsmām līdz pat trim dienām. Tādēļ roku higiēna ir ļoti svarīga. Roku mazgāšana ir pati galvenā profilakse. Un, protams, vakcīna.

 

– Ja izlemju savu bērnu nevakcinēt pret šo vīrusu, vai, dabiski izslimojot, viņam arī veidosies organisma aizsargspēja?

– Bērni, kuri nav vakcinēti, pirmo un otro reizi parasti slimo smagi. Savukārt trešajā, ceturtajā, septītajā reizē un tā tālāk organismā jau ir izstrādājušās antivielas, kas vīrusu atpazīst, tāpat kā pēc vakcinācijas.

 

– Vai vakcīna pret rotavīrusu tiešām palīdz?

– Vakcinācija nepasargā no saslimšanas, bet gan no smagām saslimšanas formām un komplikācijām. Arī vakcinētie bērni var saslimt (tas gan notiek reti), tomēr slimības forma ir tik viegla, ka viņiem nav nepieciešams stacionārs. Šiem bērniem var būt šķidrāka vēdera izeja, kādu reizi vemšana, bet tās nerada atūdeņošanos. Noteikti nav arī augstās temperatūras, un, protams, nav arī komplikāciju, kas, lai gan reti, mēdz būt rotavīrusa slimniekiem, – krampji, bakteriālas infekcijas. Protams, arī es saviem pacientiem nekad neesmu teikusi, ka vakcinācija ir kaut kas ļoti labs. Jebkura sveša viela, ko ievadām organismā, atstāj kaut kādu iespaidu uz imunitāti. Tomēr, ja mēs salīdzinām riskus un ieguvumus, uzskatu, ka riski ir lielāki. Arvien mazāk vecāku ir noskaņoti skeptiski pret rotavīrusa vakcīnu, jo redz, ka nenotiek nekas slikts. Pagājušajā gadā neesam saņēmuši nevienu ziņojumu par komplikācijām pēc rotavīrusa vakcīnas.

Ir ļoti svarīgi jau agrīnā vecumā bērnu radināt pie ūdens dzeršanas, jo, slimojot ar rotavīrusu, tā ir vienīgā iespēja nenokļūt slimnīcā.    

– Esmu dzirdējusi, ka vecāki pret rotavīrusu nevakcinē tāpēc, ka tas nepalīdz pret visiem rotavīrusa apakštipiem. Vai tā ir taisnība?

– Tā nav taisnība. Vakcīna darbojas pret visiem rotavīrusa apakštipiem, kas cirkulē pie mums un Eiropā. Tas, no kā rotavīrusa vakcīna nepasargā, ir citas zarnu infekcijas. Ir arī astrovīruss, adenovīruss, enterovīruss, norovīruss un citi. Tomēr rotavīruss no visa plašā zarnu infekciju klāsta ir visbriesmīgākais, ar vissmagāko norisi un komplikācijām. Tieši tāpēc ir izgudrota vakcīna. Citas zarnu infekcijas nav tik smagas, tās viegli un ātri pāriet, tāpēc arī nav mērķa pret tām vakcinēt.

 

– Tātad, iespējams, vecāki par rotavīrusu mēdz saukt kādu citu zarnu infekciju?

– Jā, bet tas nav pareizi, īpaši tagad, kad rotavīruss vakcinācijas dēļ ir atkāpies. Kā zināms, daba nemīl tukšumu, un tagad stacionārā rotavīrusa vietā ir stājies norovīruss. Tas bija arī citus gadus, bet, kamēr vadošais bija rotavīruss, norovīruss stāvēja maliņā. Tagad 80% gadījumu, kas ir stacionārā, ir norovīruss. Turpretī rotavīrusa slimnieku skaits ir ļoti strauji sarucis, jo kopš 2015. gada janvāra rotavīrusa vakcīna ir iekļauta vakcinācijas kalendārā. Agrāk slimnīcā bija ap 1500 rotavīrusu pacientu gadā, bet šogad līdz septembrim – tikai 200 gadījumu. Norovīrusa otrais nosaukums ir ziemas vemšanas slimība, jo tas aktivizējas tieši ziemā. Parasti tas sākas un beidzas ar vemšanu, temperatūras nav. Visbiežāk vemšana turpinās diennakti, un pēc tam viss ir labi. Mazie stacionārā nonāk tāpēc, ka atsakās ēst un dzert, viņiem krītas cukura līmenis un viņi atūdeņojas. Tad viņus pieliek pie sistēmas, un nākamajā dienā jau var doties mājās.

 

– Kā notiek vakcinēšana pret rotavīrusu?

– Tā ir orāla vakcīna – nevis dūriens, bet pilieni mutē. 2015. gadā vakcīnai bija divas devas – divu un četru mēnešu vecumā, šogad konkursā uzvarēja ražotājs, kura vakcīnai ir trīs devas – divu, četru un sešu mēnešu vecumā. Efektivitāte abām šīm vakcīnām ir vienāda. Visbiežāk ar rotavīrusu saslimst septiņu mēnešu vecumā, un tieši tāpēc vakcīna tiek veikta tik agrīni.  

 

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs