Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Ilma Nereta, Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas pētniece, un Romāns Strelčūns, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas speciālists.
Ko apdraud salnas?
Pavasara salnas Latvijā ir parasta dabas parādība, taču maijā tās mēdz nodarīt augiem vislielāko postu. Lielākoties salnas uznāk vēsākās naktīs uz rīta pusi – tad pierimst vējš, laiks skaidrojas, augsne atdziest, un temperatūra nokrītas zem 0 grādiem.
Kopumā no salnu postījumiem veiksmīgi var izvairīties, ja augiem dārzā izvēlēta pareiza vieta un iekopti aizsargstādījumi pret vēju, lai pasargātu jutīgākos augus. Viens no variantiem ir tūju aizsargstādījumi, bet jārēķinās, ka mazā dārziņā pieaugušu tūju saknes var aizņemt lielu daļu dārza, un tas, protams, nepatiks citiem augiem.
Ir vērts atcerēties arī, ka lielāku kaitējumu salnas var nodarīt, ja ilgstoši bijis sausuma periods, tādēļ augus ieteicams regulāri laistīt.
Vairāk postījumu salnas nodara klajākos laukos, īpaši salnām pakļautas upju ielejas, zemas, mitras vietas. Pilsētās nelielas salnas parasti nekādu lielo ļaunumu nenodara. No salnām stiprāk cieš augi Latvijas austrumu un ziemeļu daļā. Būtiska ir arī auga izcelsmes vieta – Eiropas klimatam raksturīgie augi ir izturīgāki, bet vairāk no salnām cieš augi, kuru dzimtene ir Tālie Austrumi, jo tie, kaut gan varbūt raduši pie aukstuma, tomēr nav gatavi Latvijas mainīgajiem laikapstākļiem, kad atkušņi mijas salu un karstuma periodi ar salnām.
Runājot par lakstaugiem, Ilma Nereta pavasara salnas iedala divās kategorijās: agrās salnas aprīlī, kuras lakstaugi pārcieš samērā labi, un vēlās salnas, kas nodara lielāku postu, sākot no maija vidus līdz pat jūnija sākumam. Salīdzinoši ar salnām rudenī, vismaz ziemcietēm pavasara salnas ir postošākas. Rudens salnas nav tik bīstamas, dažkārt tās ir pat vēlamas, īpaši rozēm, kad tām jātaisās uz ziemošanu un mērenas salnas veicina norūdīšanās un gulētiešanas procesu.
3 padomi par lakstaugu segšanu
- Sedzamais materiāls nedrīkst skarties augam klāt – vietā, kur tas piedursies, spēcīgākā salnā notiks piesalšana. Tāpēc vajadzīgi balsti, un sedzamais materiāls jāliek uz tiem tā, lai vismaz galvenajam dzinumam, kas nesīs ziedus, piesegums nepieskartos. Ja tas piedursies kaut kur sānos, vēl nekas, jo tad cietīs tikai kāda lapa.
- Pārsegumam jāsniedzas līdz pat zemei – lai gan parasti salnas nāk no augšas, tomēr tās lieliski prot nosaldēt arī augu apakšējo daļu.
- Augu segšanai var izmantot arī vilnas segas, jo vilnai ir labas īpašības – tā ir silta un gaisa caurlaidīga. Protams, arī sega jāklāj tā, lai neskartos klāt augiem.
Kuri ir visjutīgākie?
- Agri ziedošie rododendri ir vieni no pirmajiem ziedošajiem krūmiem pavasarī, kurus mēdz pabojāt salnas. Jutīgi ir Sihotīnas, Daurijas, Ledebūra un arī Latvijā selekcionētie Miezīša rododendri. Īpaši cieš krustojumi ar Tālo Austrumu rododendriem. Tiesa, pilsētās salnas rododendriem nenodara tādu postu kā atklātākās vietās.
- Magnolijas plaukst agri un maijā var ciest no salnām. Bieži apsalst un var par nosalt gan zvaigžņu un gurķu, gan Zībolda magnolijas. Turklāt magnolijām pavasara salnās var apsalt ne tikai ziedi, bet arī lapas.
- Baltegles, kas nākušas no Tālajiem Austrumiem. Pēc apsalšanas tām mēdz veidoties vairāki stumbri – tie pēc tam jāgriež ārā, lai paliek viens, citādi augu var izlauzt vējš.
- Parūkkoks – šis daudzu iemīļotais augs ir jutīgs pret salnām, bet ļoti atjaunoties spējīgs. Parūkkoku nereti ķer gan pavasara, gan rudens salnas, taču pēc tam viss atkal glīti ataug, turklāt pieaugumi ir lieli, tā ka satraukties par salnas postījumiem nevajag.
Salnas ļoti pārdzīvo viengadīgās puķes – piemēram, begonijām atliek vien pačukstēt, ka gaidāma salna, un tās jau nolaižas…
Vai salnā var ciest rozes?
«Reiz kādā jūnija sākumā naktī bija mīnus 6 grādi, un tajā rītā aina botāniskajā dārzā pavērās ļoti bēdīga. Rozēm tobrīd bija izauguši jau 10 centimetru gari dzinumi, un tiem visiem nosala augšdaļas – acīmredzot, apakšējās dzinumu daļas jau bija zināmā mērā nobriedušas. Kas notika pēc tam? Togad rozes bija ar samazinātu augumu, toties lielākajai daļai stādu no sānu dzinumiem diezgan raiti veidojās padušu pumpuri, līdz ar to dzinumu bija vairāk un, tā kā vairumam atkārtoti ziedošo rožu katrs dzinums beidzas ar jaunu rožu pumpuru, rozes ziedēja gana skaisti. Tiesa, pāris nedēļas vēlāk, jo augiem vajadzēja atkopties un saņemties,» stāsta Ilma Nereta.
Ja rozēm nosalst jauni, jēli dzinumi, tur nekas vairs nav līdzams. Ja tā ir noticis, ieteicams pāris dienu pēc salnas nogaidīt, lai redzētu, cik daudz ir nosalis un kurā vietā bojāto dzinumu nogriezt. Nevajag griezt uzreiz tajā dienā pēc salnas, jo nevar zināt, vai nākamajā naktī atkal neuznāk salna, – ja dzinumi būs jau apgriezti, svaigās griezuma vietas būs īpaši jutīgas. Ja rozes pēc salnām vēl dzīvas, tās jāpalutina – bagātīgāk jāpamēslo, jānodrošina mitrums, jo īpaši, ja pavasaris ir sauss.
Var apsalt arī ziemcietes
Rozēm pēc salnām nosalušos dzinumus var apgriezt, un augi atkal ir spējīgi augt, izdzīt pumpurus un ziedēt, bet, piemēram, astilbēm un hostām gan apgriešana nelīdzēs. Ilma Nereta atminas kādu pavasari, kad apsala astilbju kolekcija – tobrīd tajā bija 114 šķirņu: «Togad maija beigās bija ļoti barga salna, un astilbju lauks no rīta izskatījās kā nolaistīts ar kaut kādu ķīmiju. Rezultāts bija tāds, ka tajā vasarā astilbes gandrīz nemaz neziedēja, jo atšķirībā no rozēm tām neattīstās sānu dzinumi. Ja centrālais dzinums nosalst, ziedu nav, un cauri. Savukārt hostām pēc salnām var veidoties dzeltenas, caurumotas vai citādā veidā kroplīgas lapas, taču laika gaitā no centra aug atkal jauna rozete, un augs atjaunojas.»
- Jutīgāki augi. Vēlajās salnās jutīgas ir lilijas (īpaši Austrumu un trompetlilijas, spēcīgās salnās arī Āzijas lilijas), kas maijā mēdz būt jau sprīdi garas, – ja lilijai izsalst centriņš, zieda tajā gadā nebūs. Jutīgas puķes ir arī lauztās sirdis un rodžersijas – pēdējās bieži stāda paēnā, un tur arī salnas biežāk viesojas. Un stāsts tas pats – ja nosalst centrālais dzinums, ziedu tajā gadā nebūs vai arī tie būs kropli.
- Izturīgāki augi. No daudzgadīgajām puķēm gana izturīgi ir daudzos dārzos tik iecienītie flokši un peonijas. Protams, ja vien neuznāk kārtīgs sals – tas maija otrajā pusē var apskādēt ne vienu vien izturīgo augu.
Krūmi un kokaugi
«Pavasara salnas var būt tādas, ka kokaugi pat aiziet bojā, īpaši mazie un jaunie. Ļoti rūpīgi jāpārdomā, kur tiks stādīti jaunie krūmiņi vai kociņi, – jāraugās, lai šī vieta nebūtu pakļauta salnām. Ja apkārt ir lieli koki, parks vai mežs vai arī dārzā ir izveidotas siltākas kabatiņas, salnas nav tik bīstamas. Mežā vispār salnas nejūt, jo temperatūra tur nenoslīd tik zemu kā klajās vietās – par to parūpējas koki. Dārzos, ja sastādīti tikai koki, bet nav krūmu, salnām ir vairāk iespēju nodarīt postu.
Ja salna tomēr skārusi jaunos dzinumus, nevajag steigties ar apsalušo dzinumu apgriešanu – labāk ir nogaidīt, kamēr koks vai krūms saplaukst un dzinumi paaugas. Ja augs ir ļoti vērtīgs, pirmajā gadā to labāk vispār neaiztikt, kaut arī varbūt šķiet, ka nu tiešām ir pagalam. Esmu pieredzējis, ka pie saknēm esošie snaudošie pumpuri pat pēc trim gadiem var izdzīt kārtīgu dzinumu,» novērojis Romāns Strelčūns.
