«Dēla slimība nav mani salauzusi…» Stiprā mamma Ieva un viņas smaidīgais Krišs
Krišs izskatās smaidīgs un priecīgs, gluži kā parasts bērns, bet aiz kadra paliek tas, ka puisēnam ir reta ģenētiska slimība, garīga un fiziska atpalicība. Ievas un Kriša mamma Sanita Siņica atzīst, ka nedomā par tālu nākotni, viņa dzīvo šai dienai un – jā, izklausās neticami – jūtas laimīga. Sanita palīdz ne tikai savam dēlam, bet ir gatava atbalstīt arī citus vecākus, kuru bērniem ir retas un neārstējamas kaites.
Foto: Matīss Markovskis
Kad runājam ar Sanitu, varu tikai nojaust, kā tieši izpaužas Kriša slimība. Puisēnam ir pieci gadi, bet viņa attīstība un svars ir kā divarpus gadus vecam bērnam. Retā ģenētiskā kaite skar nervu un gremošanas sistēmu, izpaužas ar garīgu atpalicību, kustību un līdzsvara traucējumiem, epilepsijas lēkmēm. Krišs nerunā, neprot padzerties un speciālo pārtiku un ūdeni saņem caur gastrostomu – caurulīti, kas pa tiešo savienota ar kuņģi. Kad ar Sanitu tiekamies otru reizi un viņu sapoš gaidāmajai fotosesijai, dzīvojos ar Krišu un viņa māsu Ievu, kurai ir septiņi gadi. Lielā māsa zina, kā brālīti nomierināt, kā pieturēt, lai viņš varētu pastaigāt, un prot caur caurulīti vēderā iedot padzerties. Krišs rāpo pa grīdu, spēlējas, mēģina visur uzrāpties, visu iebāzt mutē, ir smaidīgs un priecīgs, tikai pēc laika drusku satraucas, jo grib pie mammas…
